Valdība ar jaunajiem fotoradariem cer iekasēt 27,5 miljonus latu

Valdība ar jaunajiem fotoradariem cer iekasēt 27,5 miljonus latu

Valsts sekretāru sanāksmē vakar izskatīti noteikumi par Latvijas vispārēju autoradarizāciju, kas gadā došot 22,4 miljonus latu valstij un vēl 5,1 miljonu – valdībai draudzīgiem uzņēmējiem.

Aizpagājušajā gadā valsts sāka pelnīt ar soda naudām par automašīnām atļautā ātruma pārsniegšanu, ko pamanījusi tikai speciāla ierīce, nevis autoinspektors ar ātruma mērītāju. Pirmie četri radari 2009. gadā ļāva uzlikt autovadītājiem vai autoīpašniekiem 516 tūkstošu latu naudas sodus. Valdība nevarēja nepamanīt šādu ieņēmumu avotu, kas dotu vairāk nekā daudzi citi nodokļu un nodevu veidi. Valdība turklāt vēlējās veikt radarizāciju, saņemot radarus kā aizdevumu no uzņēmējiem, ar kuriem valdība norēķinātos uz iekasēto soda naudu rēķina. Tagad nauda desmit pretendentu konkurencē apsolīta triju uzņēmumu a/s Vitronic Baltica, Vitronic Dr.-Ing.Stein Gmbh un SIA Komerccentrs DATI grupa apvienībai. "Viņi prasīja vismazākos procentus no soda naudām," konkursa būtību Neatkarīgajai atklāja IeM preses pārstāve Gunta Skrebele.

Vakar izskatītajā dokumentu paketē ietilpst arī jaunākie aprēķini par visa pasākuma ienesību. Tie būšot 27,5 miljoni latu gadā, no kuriem 22,4 miljonus savāks valsts, bet 5,1 miljonu – uzņēmēji. Radarizācijas projektu virza, pēc būtības neatbildot uz vismaz diviem jautājumiem.

Pirmkārt, cik ticami būs radaru fiksētie pārkāpumi, ja valsts un uzņēmēji ir finansiāli ieinteresēti iekasēt naudu par jebkuras automašīnas pabraukšanu garām radaram.

Otrkārt, kas sargās radarus no pamatoti vai nepamatoti sodītu cilvēku atriebības – no šo radaru iznīcināšanas?

Kamēr meklē atbildes uz šiem jautājumiem, atliek palūkoties uz veiksminiekiem, kuriem valsts garantē piecus miljonus latu gadā. Vitronic Baltica 75% daļu pieder uzņēmuma valdes loceklim Ērikam Teilānam, bet atlikušie 25% nāk no tā paša vācu uzņēmuma, kas ietilpst uzvarētāju trijotnē.

Atskats uzņēmējdarbības vēsturē parāda E. Teilāna darbošanos apdrošināšanas biznesā kopā ar a/s Belokon Holdings u. c. uzņēmumiem no šīs pašas grupas. E. Teilāns ir Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks. Komerccentrs DATI grupa ir bijušās SWH grupas evolūcijas produkts, kura darbošanos ilgu laiku vadīja tagad par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas padomes priekšsēdētāju kļuvušais Valdis Lokenbahs.