Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (31%) atzīst, ka šobrīd pensijas uzkrājumam mēnesī var atlikt 30 līdz 50 eiro, bet katrs ceturtais norāda, ka nevar atvēlēt neko, liecina Luminor bankas veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja*. Tikai 12% iedzīvotāju ienākumi ir tik lieli, lai pensijai uzkrājumam atliktu vairāk nekā 100 eiro mēnesī.

3. Pensiju līmenis

“Tā kā valsts nodrošinātā pensija veido tikai aptuveni pusi no pirmspensijas ienākumiem, savlaicīga uzkrājumu veidošana ir ļoti būtiska, lai dodoties pensijā krasi nepasliktinātos finansiālais nodrošinājums. Diemžēl aptauja liecina, ka ceturtā daļa iedzīvotāju pensijai nespēj atlikt neko, bet piektā daļa par šo jautājumu nav domājusi. Lai gan šobrīd ir ekonomiski ļoti sarežģīts laiks, tomēr arī šādos brīžos vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt, vai pensijas uzkrājumam nav iespējams atvēlēt kaut nelielu summu. Īpaši, ja pensijas vecums vēl ir tālu, tad arī neliels ikmēneša ieguldījums nākotnē gadu laikā var izveidot būtisku atspaidu vecumdienām. Turklāt ik gadu klientiem ir iespēja saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā par pensiju 3. līmenī veiktajām iemaksām,” atzīst Luminor aktīvu un pensiju produktu vadītājs Atis Krūmiņš.

Saskaņā ar aptaujas datiem, līdz 30 eiro mēnesī pensijai var atvēlēt 17% iedzīvotāju, no 31 līdz 50 eiro – 14%, no 51 līdz 100 eiro – 11%, bet vairāk nekā 100 eiro – 12% aptaujāto. Savukārt pārējie nevar atlikt neko vai aptaujātajiem ir gūti uz šo jautājumu atbildēt.

Visgrūtākā situācija Latgalē

Visgrūtāk pensijas uzkrājumu ir veidot Latgales iedzīvotājiem, kur 43% aptaujāto atzinuši, ka vecumdienām šobrīd nespēj atlikt neko. Citos Latvijas reģionos šādu atbildi sniegusi aptuveni ceturtā daļa iedzīvotāju, bet galvaspilsētā vien 18% aptaujāto. Lielākas grūtības atlikt pensijai ir sievietēm, kā arī iedzīvotājiem ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni, studentiem, pakalpojumu vai tirdzniecības darbiniekiem, strādniekiem, mājsaimniecēm, pašnodarbinātajiem.

Ar lielākām grūtībām atvēlēt daļu ienākumu pensijas uzkrājumam sastopas arī iedzīvotāji virs 50 gadu vecumam.

“Aptaujas dati apliecina, ka spēja veikt uzkrājumu ir tieši saistīta ar reģiona attīstību, kā arī iedzīvotāja kvalifikāciju un izglītības līmeni. Līdz ar to ekonomikas attīstīšana reģionos, kā arī mūžizglītības vai pārkvalifikācijas iespējas var atstāt iespaidu uz iedzīvotāju labklājību arī vecumdienās,” saka bankas eksperts Atis Krūmiņš.