Lai tuvākajos gados atjaunotu investīciju plūsmu Latvijas uzņēmējdarbībā, kā arī veicinātu tās ieguldījumu ekonomikas attīstībā, nevis neapdomīgā „karsēšanā”, kā tas bija pirms dažiem gadiem, Latvijas uzņēmējiem, finanšu institūcijām un valsts pārvaldes struktūrām būtiski jāpārvērtē sava pieeja iespējamajiem investoriem. Tā, apkopojot uzņēmēju aptaujas rezultātus un datus par pašreizējiem investīciju darījumiem, šodien rezumēja finanšu analītiskās kompānijas „Laika Stars” valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.
„Laika Stars” šā gada pavasarī veicis Latvijas uzņēmumu aptauju, kas liecina, ka ekonomiski grūtajos apstākļos pēdējā gada laikā sadarbība ar finanšu institūcijām ir kļuvusi ievērojami vairāk apgrūtināta nekā līdz šim. Taču tai pašā laikā uzņēmēji ar optimismu skatās nākotnē un cer piesaistīt papildu līdzekļus turpmākai attīstībai.
Pašreizējie dati liecina, ka tiešo investīciju piesaiste Latvijas uzņēmējdarbībai 2009. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazinājās par 71%, kas ir lielākais kritums Centrālajā un Austrumeiropā. Kā skaidro „Laika Stara” eksperts Jānis Pinnis, šāds kritums piedzīvots gan nekustamā īpašuma sektora krīzes (jo vairums līdzšinējo darījumu notika tieši šajā jomā), gan nestabilās, mainīgās nodokļu politikas, kā arī sevis pārvērtēšanas dēļ. „Bieži vien, lai arī vēlamies saņemt līdzekļus uzņēmumu attīstībai, mēs nespējam investoram piedāvāt konkurētspējīgu produktu, komandu un infrastruktūru. Ja iepriekšējos gados augošā tirgus dēļ tas, iespējams, nebija tik būtisks šķērslis, tad patlaban par šādu piedāvājumu ir jādomā, ja vispār vēlamies piesaistīt ieinteresētus investorus,” saka J.Pinnis.
Pagājušā gada otrajā pusē investīciju darījumi gan pamazām sāka atjaunoties, un jau šogad veikti vairāki nozīmīgi ieguldījumi jaunu uzņēmumu izveidē vai esošo restrukturizācijā. Kā redzamākos „Laika Stara” finanšu eksperti min franču uzņēmuma „Girod International SAS” iegādāto kontrolpaketi vadošā Latvijas ceļu satiksmes organizācijas uzņēmumā „M-2”, sarunas par ārvalstu investīciju piesaisti koksa rūpnīcas izveidei Liepājā, vācu uzņēmuma „Junge GmbH&Co.KGaA” līdzdalību „Krūmiņa beķerejas” (zīmols „Kūku paradīze”) darbībā un citus darījumus.
V.Jerošenko uzsver – šie piemēri liecina, ka gan Rietumu, gan Austrumu investoriem joprojām ir interese par Latviju, taču mums pašiem jāspēj padarīt sadarbības piedāvājumu iespējami pievilcīgu un pamatot, kādēļ kādam investoram būtu jāpiedalās Latvijas uzņēmumu darbībā. Viņš arī norāda, ka patlaban dažādu apstākļu dēļ lielāka interese un iespēja piesaistīt līdzekļus ir no Austrumu investoru puses. „Rietumu investoru lēmumi ir vairāk atkarīgi no valsts reitinga, kas Latvijai pagaidām vēl uzrāda augstu risku (BB), tādēļ, ja investors vēlas šajā tirgū darboties, viņam jāveido būtiski uzkrājumi, bet tādējādi mums šī nauda kļūst dārgāka. Savukārt Austrumu investori vairāk pievērš uzmanību pašreizējai ekonomiskajai situācijai un procesiem tajā, un tie Latvijai kopš pērnā gada kaut nedaudz, bet ir uzlabojušies. Šie investori izvērtē konkrētus projektus un to biznesa atdevi,” saka „Laika Stara” valdes priekšsēdētājs.
Viņš arī piebilst – patlaban Latvijas virzienā skatās gudri investori, kuri ir gatavi likt lietā savas zināšanas un kopīgi veidot ilgtspējīgus uzņēmumus, nevis, kā agrāk, ieguldīt nekustamo īpašumu „katlā”, kas vārījās pats par sevi, taču galu galā bija īslaicīgs, ne uz reāliem biznesa rezultātiem orientēts darbības veids. Tagad investori domā vismaz 5-7 gadu perspektīvā un pievērš uzmanību ražojošiem, eksportspējīgiem uzņēmumiem, kurus iespējams integrēt viņu uzņēmumu ķēdē. Latvijas uzņēmējiem savukārt jāprot jauno pieeju un apstākļus tikpat gudri izmantot.
Avots: BNA Latvia
