Salīdzinājumā ar 2023. gada pēdējo ceturksni IKP šī gada sākumā pieauga par 0,8%. Pagājušā gada beigās šis rādītājs bija 0,4%, tātad uzņemam tempu. Taču tā kā iepriekš bija trīs ceturkšņi ar “mīnusiņiem”, 1. ceturksnī IKP vēl samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu. Tiesa gan, tikai sezonāli neizlīdzinātajos datos. Ekonomika gada griezumā ir augusi sezonāli izlīdzinātajos datos, kurus var uzskatīt par ticamāku “patieso” tendenču rādītāju.
Varētu arī teikt, liela skaitļu putra. Runājot vienkāršāk – ekonomika pamazām izkļūst no pagājušo gadu kopumā raksturojušās seklās lejupslīdes. Tā aug, bet bez lielas enerģijas. Pieaugums pret iepriekšējo ceturksni par 0,7% ir diezgan spēcīgs, taču to ekonomika visdrīzāk nenoturēs visa gada laikā, it īpaši apstākļos, kad eksporta tirgi joprojām diezgan vāji, bet patērētāji ir diezgan piesardzīgi. Lai par šīm detaļām uztrauktos vēl mazāk, var piebilst, ka šie skaitļi vēl vairākas reizes tiks pārrēķināti.
Par ko nav šaubu – šobrīd salīdzinoši vāja ir ekonomikas eksporta puse. Apstrādes rūpniecībā – galvenajā eksporta nozarē – pirmajā ceturksnī ražošana samazinājās apmēram par 4%. Diemžēl ir stipri vājinājies ilgstoši ļoti uzticamais “balto apkaklīšu” pakalpojumu eksporta motors. IT un biznesa pakalpojumu nozarē gaidāma vien viduvēja izaugsme, ir iespējami arī nelieli mīnusi. Ražošanas izmaiņas šogad kopumā varētu būt apmēram pa nullēm, kas ir labāk nekā pērn, bet ar to nepietiek ekonomikas attīstībai. Uz strauju eksporta tirgu uzlabošanos nevar cerēt, Eiropas ekonomiskā noskaņojuma kopējais indekss (ESI) jau piecus mēnešus ir kā piekalts remdeni pesimistiskajiem 96 punktiem. Vajag jaunas investīcijas šajā nozarē, kuru galvenais avots apvienojumā ar ražošanai gataviem produktiem un pieejamiem pārdošanas kanāliem visdrīzāk būs Ziemeļvalstis, Vācija un Francija. Starp citu, šis nav īstais brīdis, kad vilkt garumā LIAA vadītāja izvēli, jo šajā jomā jau diemžēl pārāk daudz iespēju palaists garām.
Iekšzemes patēriņā aina ir labāka. Šogad var gaidīt spēcīgu (ap 8%) reālo algu kāpumu, kas ir kā atbalss no trīs gadu perioda (2021. – 2023.gads), kad ekonomika naudas izteiksmē auga ļoti strauji. Savukārt investīciju kāpumu finansēs Eiropas fondi, kas daļēji ir atbalss no pandēmijas, par kuru jau sākts aizmirst, bet tās seku pārvarēšanai domātā nauda vēl nav iztērēta.
No teiktā var rasties sajūta, ka šogad ekonomiku virza uz priekšu tikai pagātnes notikumu atbalsis un nākamgad tā vispār apstāsies no spēku izsīkuma. Taču jāņem vērā, ka arī bremzējošie faktori lielā mērā ir pagātnes atbalss. Rūpniecības vājums ir sekas pārdabiski spēcīgajam pieprasījumam vairākās nozarēs 2021. – 2022.gadā, kā arī centrālo banku cīņai ar inflāciju. Savukārt patērētāji vēl nav pilnībā atguvušies no 2022. gadā ciestajiem pirktspējas zaudējumiem. Latvijas ESI indekss gandrīz nav mainījies trīs mēnešus, bet tas ir pie 98 punktiem, tātad nedaudz augstākā līmenī nekā vidēji ES. Ir cerīgi signāli rūpniecības noskaņojuma datos – gan vērtējumos par ražošanas apjomu tuvākajā nākotnē, gan nesenā pagātnē, tāpat arī krājumu apjomu novērtējumā tie sarūk. 2. ceturkšņa sākumā rūpniecībā ir krasi uzlabojies jauno pasūtījumu vērtējums. Savukārt patērētāju prāti dziedē inflācijas radītās traumas, cenu kāpuma gaidas turpina vājināties, tās ir 20 punktus (jeb vienkārši sakot – tālu) zem vēsturiski vidējā.
Būs ekonomikas izaugsme, būs.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
