Skolas bieži vien aizmirst par to, ka viss, kas ir vajadzīgs mācību procesam, ir jānodrošina mācību iestādei, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Kā zināms, tiesībsargs ziņoja, ka ir saņemti signāli, ka Latvijas izglītības iestādes – skolas un bērnudārzi – sāk atgriezties pie vecās prakses un vecākiem izsniedz sarakstus ar lietām, kas ir jāpērk bērna mācību vajadzībām. Lai noskaidrotu, cik izplatīta ir šāda prakse un kādas lietas vecākiem ir jāpērk, iedzīvotāji tika aicināti informēt Tiesībsarga biroju.

“No saņemtās informācijas radījām skaidrojumu ne tikai par to, kas ir un kas nav jāpērk vecākiem bērnudārzā vai skolā, bet arī attiecībā uz skolas formām, par vecāku padomēm, par fonda naudām, apdāvināšanām. Mēs redzam, ka tā skolas dzīve patiesībā ir ļoti komplekss jautājums un mums kā tiesībsarga birojam bija jāvirza lielāka skaidrība,” sacīja Siliņa.

Kā atzina Tiesībsarga biroja pārstāve, “lielākās jukas izpratnē ir attiecībā uz tādu priekšmetu kā mājturība un tehnoloģijas, kas ir jāpērk un kas nav. Mēs redzam, ka tur ir pirkuši sākot no skrūvītēm, dēlīšiem, pērlītēm līdz pat dažādākajiem instrumentiem.”

“Otrs šāds priekšmets ir māksla, kur arī ir neskaidrības par to, vai guaša, otas vai pat trauciņš, kurā izskalot otu būtu vai nebūtu jānes uz skolu bērnam vai tas būtu jānodrošina mācību iestādei. Vidēji klasē mācās 20-30 bērni. Vai tiešām skolā katram bērnam ir nepieciešams nopirkt šo trauciņu [kur skalot otas]? Vai ekonomiskāk un ekoloģiskāk nav, ka tajā telpā, kurā notiek šī māksla ir šie trauciņi un tie ir aptuveni 30 trauciņi uz visu skolu?” komentēja Siliņa.

Viņa uzsvēra, ka viss, kas ir vajadzīgs mācību procesam, ir jānodrošina mācību iestādei. “Protams, mēs nerunājam par burtnīcām, zīmuļiem, ko sagādā vecāki. Bet mēs redzam, ka ir arī skolas, kas nodrošina krāsu iegādi, un tas tiešām ir ekonomiskāk un ekoloģiskāk,” atzina Tiesībsarga biroja pārstāve.