Jaunā valdība vēl tikai top. Oficiāli Izglītības ministra kandidāts nav nosaukts. Šī nozare ir smaga, ar daudzām ielaistām problēmām un naudas ziņā mazietilpīga. Viena no galvenajām šī brīža krīzēm – skolās trūkst fizikas skolotāju. Ir reģioni, kur skolās tādu vienkārši nav. Aizvien mazāk skolēnu izvēlas likt fizikas un ķīmijas eksāmenus. Uzņēmēji tikmēr gadiem mudina rīkoties ātri, jo viņiem nav izglītotu jauniešu, kuri ražotu tās preces ar augstu pievienoto vērtību, par ko turpina runāt valsts augstākās amatpersonas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ir trešdiena. Nedaudz pāri plkst. 19.00 vakarā. “Nekā personīga” atrodas Rīgas centrā Tērbatas ielā. Šeit studentu korporācijā katru darba dienu vakaros sanāk studenti. Nevis, lai ballētos, bet lai mācītos fiziku un neizkristu eksāmenos.

Studentu korporācija Tervetia jau otro gadu par savu naudu rīko bezmaksas fizikas apmācības Rīgas Tehniskās universitātes studentiem. RTU statistika rāda, ka liela daļa jaunpienācēju no Latvijas skolām universitātē nespēj sekmīgi nokārtot pirmos pārbaudes darbus, ziemas sesijā izkrīt un mācības pamet. RTU ir vairākas programmas, kur iestāšanās konkursu nav vispār un uzņem jebkuru gribētāju. Pat ar vājām sekmēm. Augstskolas to ir ieinteresētas darīt, jo vairāk aizpildītas budžeta vieta nozīmē lielāku naudu no valsts budžeta.

SIA “Energoremonts Rīga” valdes loceklis, biedrības Tervetia priekšsēdētājs Edgars Kvālis uzsver: “Šajā gadā no 151 pirmā kursa studentiem uz mūsu kursiem pieteicās 62. Tas ir nenormāli augsts cipars. Ņemot vērā, ka arī pirmajā kursā tur nemāca kaut ko ļoti sarežģītu. Principā tā ir vidusskolas viela. (NP: Es saprotu, ka gribētāju bija vairāk nekā jūsu iespējas paņemt pretī?) Nu, protams. Nu, jā, šajā semestrī 62, tāpēc mums vajadzēja piesaistīt arī studenšu korporāciju “Imerija” kā palīgus, jo mēs vieni nespējam šo apjomu apkalpot. (NP: Tad jūs maksājat par to, lai students neizkristu, un iedodat tos pamatus, ko viņiem no iedevusi valsts?) Principā jā. (NP: Tas ir pareizi?) Protams, ka tas nav pareizi, ar to nebūtu jānodarbojas sabiedriskā kārtā. Tam būtu jābūt sistēmas rezultātam.”

Katru ceturtdienu uz Rīgas Tehnisko universitāti sabrauc aptuveni 100 divpadsmit klasnieku un sešas stundas mācās fiziku un ķīmiju, jo viņu skolās pasniegtais zināšanu līmenis ir zems. Te brauc ne tikai Pierīgas jaunieši. Arī no Kuldīgas. Par šādu iespēju šonedēļ interesējies Cēsu pašvaldība.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tehniskās fizikas institūta direktors Juris Blūms norāda: “Situācija ir diezgan bēdīga, jo skolotāju vidējais vecums tuvojas pensijas vecumam. Jauno skolotāju skaits, kas pabeidz augstskolu, tie ir daži cilvēki gadā, kas nu ir stipri par maz, lai atražotu cilvēku pensionēšanos. Tāpēc es domāju, ka statistika ir pietiekami bēdīga un tā tas ir ne tikai fizikā. Es domāju, ka ļoti līdzīga situācija ir arī citos dabaszinību un tehniskajos priekšmetos. (NP: Un, ja mēs tagad neko nedarām, ko tas mums nozīmēs pēc pieciem desmit gadiem?) Tas nozīmēs, ka skolās nebūs kam mācīt. Jau tagad, diemžēl, ir tādi diezgan nepatīkami piemēri, kad vienā pašvaldības vidusskolā fiziku vada biologs, attālināti no citas pašvaldības. Kas jau liecina par to, ka skolotāji akūti trūkst.”

Padziļināto fizikas kursu šobrīd piedāvā tikai 108 no 270 Latvijas vidusskolām. Tas ir mazāk par pusi. Astoņos novados to apgūt vispār nav iespējams. Alūksnes pusē fiziku padziļināti māca vietējā ģimnāzijā. Bet vidusskolā tas nenotiek. Padziļinātās ķīmijas stundas nav ne ģimnāzijā, ne vidusskolā. Alūksnes novada vidusskolas direktore dažādos veidos mēģinājusi piesaistīt trūkstošos pedagogus. Bet nav palīdzējusi pat “Iespējamā misija”: “Diemžēl nav. Vairākas reizes esmu arī rakstījusi pieteikumu, bet mēs esam tur, kur mēs esam. 200 kilometrus no Rīgas. Mēs arī esam nodrošinājuši pieteikumā šo te gan dzīvošanu, gan visus iespējamos labumus, kādi ir un slodzi. Bet izvēlas, protams, drusciņ tuvāk centram. Tie ir 50, 100 vai 150 kilometri, bet mēs esam 200.”

Premjers Krišjānis Kariņš pirms gada uzrunā Saeimai teica, ka Latvijai nepieciešama viedā reindustrializācija. Valsts Prezidents kaismīgi uzrunājot jauno 14. Saeimu paziņoja – zinātne un izglītība ir pamats valsts labklājībai.

Tikmēr Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons norāda: “Vairāk būvinženieru nomirst vai aizbrauc strādāt uz citām valstīm, nekā katru gadu ienāk birojos vai būvlaukumos kā jaunie būvinženieri. Jā, katrā ziņā situācija ir traģiska. Bet, ja mēs paskatāmies prognozes, ko rāda Ekonomikas ministrija 2020-2030, tātad mūsu nozarē būs kaut kādi 20 000 – 30 000 iztrūkums. (NP: Ko tas nozīmē?) Tas nozīmē, ka nozare faktiski apstāsies. Tad vienīgais risinājums būs saukt palīgā lietuviešus, igauņus, turpinātu šeit būvniecību.”

Solījumi, ko tuvākajā laikā Latvija nespēs izpildīt. Tā uzņēmēji un zinātnieki vērtē politiķu mudinājumus ražot vairāk, gudrāk un ar augstāku pievienoto vērtību. Arī jaunajā topošās Kariņa valdības deklarācijā ierakstītais esot frāzes bez seguma.

Fragments no valdības deklarācijas melnraksta: “No bērnudārza caur pamatskolu, vidusskolām, profesionālām skolām un augstskolām mums ir jāturpina darbs, lai izveidotu pieprasītu un efektīvu izglītības sistēmu, kura sagatavo cilvēkus reālajiem ekonomiskajiem apstākļiem.”

LU Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks norāda: “Augstskolās ir bez atlikšanas, ir jāinternacionalizē dabaszinību programmas. Visas pilnībā. (NP: Ko tas nozīmē?) Tas nozīmē to, ka jāatver viņas priekš ārzemju studentiem. Un patiesībā es pat būtu skarbs, ka nevis par maksu, bet par budžetu. Tā piltuve, pa kuru nāk jauni cilvēki iekšā, viņi nāk ārā no augstskolām un augstskolu laikā jau sāka strādāt, viņa nav pietiekama. Ja neko nedarīs, tad mums īstenībā nebūs tāda kvalificēta darbaspēka. Tas nozīmē kaut kādas lielas, apjomīgas lietas mēs nevaram realizēt. Valdības līmenī tiešām runā par viedo industrializāciju… Jā, vienu daļu atrisina roboti. Bet robotu vadīšana, apkalpošana un menedžēšana prasa ļoti augstu kvalifikāciju. Mēs varam to nopirkt no ārzemēm, viennozīmīgi. Bet, ja mēs gribam, lai tās industrijas šeit rodas daudz, tad mums ir jābūt cilvēkiem, kas rada jaunus uzņēmumus šeit, Latvijā. Citādi mūsu valsts sāks, stagnēt, atpalikt un vēl vairāk atpalikt.”

Uzņēmējs Normunds Bergs, kura vadītajā “SAF tehnika” pirms diviem gadiem ciemojās premjers Krišjānis Kariņš, rosina mācīties no Polijas un Igaunijas. Igauņi spēja optimizēt skolu tīklu, vidusskolas tur uztur un pārrauga valsts. Tās darbojas ciešā sazobē ar augstskolām, lai skolēnus pēc iespējas labāk sagatavotu augstākās izglītības iegūšanai. Tas pats būtu jādara pie mums. Tā vietā Latvija ieviesusi Berga prāt negatavo programmu “Skola 2030”, kuras kļūdas labosim vēl gadiem. Tikmēr “SAF tehnikai” speciālistu deficīts nozīmē, ka uzņēmums attīstās lēnāk. Un nespēj pildīt to, ko pretēji realitātei sola politiķi, piesaucot viedo ekonomiku un daudz vairāk produktu ar augstāku pievienoto vērtību.

“Mums tas ir ļoti vienkāršs fakts, ka mēs nespējām uzbūvēt visus tos produktus, ko mēs gribētu būvēt. Un mēs nespējam arī tos tālāk pārdot. Tas kopumā vistiešākajā veidā ietekmē mūsu biznesu, tos ietekmē mūsu labklājību, tas ietekmē Latvijas labklājību. Tas nozīmē, ka tie Latvijas uzņēmumi arvien vairāk ir spiesti skatīties vai nu speciālistu piesaistīšanā no ārpuses. Kas pati par sevi, protams, nav nekas slikts, bet tas galīgi nav viegli, jo mēs konkurējam ar visu pārējo pasauli. Un, protams, otra lieta ir tā… Un tas ir labi savukārt tiem inženieriem un topošajiem inženieriem, ka kopumā algas aug, jo uzņēmumu izmaksas aug. Darbaspēka vidū konkurence ir mazāka. Nu, tiem cilvēkiem ir labi – viņi spēj nopelnīt. Jā, tā ir,” saka Normunds Bergs

Andris Anspoks pauž, ka vidusskolas vajag ļoti stipri koncentrēt: “Jo nav jau variantu. Man jau arī emocionāli liktos – forši – tur kaut kur skola, vēl tur kaut kas… Mūsu vecā, labā skola. Bet paskatīsimies acīs realitātei. Realitātē ir draudoša krīze, jo pensionēsies cilvēki, protams, ka viņi pensionēsies. Viņu nevarēs strādāt mūžīgi.”

Kvālis min, ka “inovatīvus produktus var radīt cilvēki ar tehniskajām zināšanām, inovatīvus produktus neradīs juristi, grāmatveži vai mārketinga speciālisti. Tur ir vajadzīgi inženieri. Un inženierus sagatavo mūsu valstī RTU. Tehniskajā universitātē jāmācās cilvēkiem ar zināšanām fizikā, matemātikā, ķīmijā. Ja nebūtu šīs zināšanas, nebūs mums inovācijas un visi tie skaistie vārdi, kurus dzirdam.”

“Palasām kopumā tās visas rūpniecības attīstības stratēģijas. Viņas ir labas, jā. Nu, tikai viņas neiet kopā ar reālo dzīvi. Mēs īstenībā nedarām neko, lai šo stratēģiju dzīvē īstenotu,” saka Normunds Bergs.

Latvijas elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas nozares izglītības eksperte Mārīte Seile pauž, ka “ļoti, ļoti, ļoti, ļoti svarīgi, lai jaunajai valdībai skolotāju tēma dienaskārtībā būtu patiešām prioritāra. Jo citādi mēs vispārējā izglītībā pamazām tuvojamies var teikt katastrofai.”

Skolas “baidās” no potenciāli sliktiem eksāmenu rezultātiem, tāpēc bieži neļauj skolēniem kārtot eksaktos padziļinātos eksāmenus, ko vērtē Izglītības ministrija un tas var ietekmēt skolām maksāto valsts finansējumu, kas saknē ir nepareizi. Un vēl – jaunajā programmā Skola-2030 nebija pilnvērtīgi sagatavoti mācību materiāli. Un tikai pēc nozares uzņēmēju, skolotāju un zinātnieku spiediena izglītības ministrija izsludināja vienotu iepirkumu to izveidei.