Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vakar nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz akcīzes nodokli dabasgāzei piemērot no 2014. gada 1. janvāra, nevis no šā gada 1. jūlija.
Par to, vai šis priekšlikums ir virzāms tālāk, Saeimas deputāti visticamāk lems pēc divām nedēļām ārkārtas sēdē.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis uzskata, ka vienīgā reālā iespēja ietekmēt gāzes tarifu ir nodokļa izmaiņas – nepieļaut samazinātās PVN likmes atcelšanu apkurei un panākt akcīzes nodokļa gāzei ieviešanas atlikšanu līdz 2014. gadam. Viņš apšaubīja ekonomikas ministra Arta Kampara optimistiskos solījumus, ka līdz gada beigām Latvijai izdosies vienoties ar Gazprom par izdevīgāku dabasgāzes cenu veidošanas mehānismu. To, ka Latvijas gāze nākamgad varētu iepirkt lētāku gāzi no Gazprom, neapstiprināja arī Latvijas gāzes valdes locekle Anda Ulpe. “Šobrīd pateikt, ka nākamgad gāze būs lētāka, ir ļoti grūti. Tas ir atkarīgs gan no situācijas pasaulē, gan valūtas kursa svārstībām,” sacīja A. Ulpe. “Latvijas gāze jau pagājušā gada novembrī brīdināja likumdevējus, ka nav īstais laiks ieviest akcīzes nodokli gāzei. Taču likuma grozījumi tika pieņemti, uzņēmums ieguldīja lielus līdzekļus un veica visus priekšdarbus akcīzes nodokļa ieviešanai.”
Dabasgāzes cena sāka kāpt, jau sākot ar aprīli, un pēc Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) aprēķiniem kopā ar akcīzes nodokli, kas stājās spēkā 1. jūlijā, tā atgriezusies 2008./2009. gada apkures tarifu līmenī, kad siltuma tarifi bija visaugstākie. Toties iedzīvotāju maksātspēja, salīdzinot ar 2008. gadu, ir būtiski samazinājusies. Jūnija beigās kopējie iedzīvotāju parādi par siltumapgādi bija gandrīz 20 miljoni latu.
“Dabasgāzes nodokļa ieviešana Latvijā bija pārsteidzīga. Latvijai šis nodoklis bija jāievieš līdz 2014. gadam,” sacīja LSUA viceprezidents Uģis Osis. V. A. Krauklis minēja, ka akcīzes nodoklis gāzei pieņemts lielā steigā. “Vienā sēdē to ierosināja Aigars Štokenbergs, un šī ideja bez ekonomiskas analīzes vienas dienas laikā realizēta. Līdzīgi bija ar automašīnu nodokli,” atcerējās V. A. Krauklis.
Pēc LSUA aprēķiniem akcīzes nodoklis gāzei siltuma tarifu paaugstina par apmēram 6 procentiem. Pēc Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas aprēķiniem – ne vairāk kā par 5 procentiem.
Arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītāja Valentīna Andrējeva uzskata, ka akcīzes nodoklis gāzei pagaidām jāatceļ. Pēc viņas stāstītā, siltumapgādes uzņēmumi jau ir sākuši iesniegt jaunus tarifu projektus, kuros tarifu pieaugums ir apmēram no 20 līdz 40 procentiem.
Par nākamo apkures sezonu ir noraizējusies arī Valmieras dome, lai gan šī pilsēta daudziem tiek rādīta kā piemērs – ar vienu no zemākajiem bezdarba līmeņiem un lētāko apkures tarifu starp tām pilsētām, kuras siltumapgādē izmanto gāzi.
“Tie nav joki. Es, pašvaldības vadītājs, saku, ka apkures problēma nākamgad būs svarīgākā,” sacīja Valmieras domes priekšsēdētājs Inesis Boķis.
LSUA uzsver, ka pašlaik no akcīzes nodokļa gāzei ir atbrīvoti dabasgāzes tīklu operatori, elektroenerģijas ražotāji un koģenerācijas iekārtas (piemēram, TEC-2), cementa ražotāji, siltumnīcu apsaimniekotāji. Tie gāzi drīkst pirkt bez akcīzes nodokļa. Toties šo nodokli spiesti maksāt siltumapgādes uzņēmumi, kas ražo 33% no valsts kopējā enerģijas patēriņa un nodrošina siltumapgādi iedzīvotājiem, kuriem jau tā radušies parādi un ar to saistītās sociālās problēmas pašvaldībās.
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv
