26. aprīlī projekta Rail Baltica īstenotāji, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātu izveidoto Rail Baltica starpinstitucionālo atbalsta grupu “Friends of Rail Baltica”, kuru vada Eiropas Parlamenta viceprezidents Dr. Roberts Zīle, kurš vienlaikus ir arī Transporta un tūrisma komitejas loceklis, iepazīstināja ar topošā ātrgaitas infrastruktūras megaprojekta īstenošanas gaitu.
Tikšanos apmeklēja EP deputāti no visām Baltijas valstīm un Somijas, kā arī Ziemeļjūras Baltijas koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautman) un Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta DG MOVE investīciju, inovatīvā un ilgtspējīgā transporta departamenta direktors Heralds Ruiters (Herald Ruijters). Ar Rail Baltica īstenošanas gaitu iepazīstināja visu trīs Baltijas valstu satiksmes ministriju pārstāvji: Igaunijas Ekonomikas un komunikācijas ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Ahti Kuningas (Ahti Kuningas), Lietuvas Republikas Transporta un sakaru ministra vietniece Loreta Maskaļioviene (Loreta Maskaliovienė) un Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands, kā arī Polijas Infrastruktūras ministrijas valsts sekretārs Andržejs Bittels (Andrzej Bittel) un Somijas Transporta un sakaru ministrijas ģenerāldirektore Sabīna Lindstroma (Sabina Lindström) un projekta centrālais koordinators – Rail Baltica kopuzņēmums RB Rail AS, kuru pārstāvēja Agnis Driksna, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors, kā arī Ignas Degutis, valdes loceklis un finanšu direktors.
Sanāksmes dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar projekta Rail Baltica īstenošanas gaitu un apmainīties viedokļiem par jautājumiem, kuru risināšanai nepieciešama valsts un ES līmeņa iesaiste, tādējādi nodrošinot ātrāku un efektīvāku projekta īstenošanu. Tikšanās laikā tika vairākkārt uzsvērta globālā projekta Rail Baltica pieaugošā stratēģiskā nozīme, īpaši kontekstā ar pašreizējo ģeopolitisko kontekstu. Šī bija pirmā šīs grupas tikšanās klātienē pēc Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma.
“Man ir prieks atgriezties šīs svarīgās darba grupas vadībā pēc ilga pārtraukuma tagad arī klātienē. Vairākas lietas ir mainījušās kopš pēdējās reizes, kad tikās visu dalībvalstu ieinteresētās puses un augsta ranga iesaistītie Eiropas Komisijas pārstāvji. Pirmkārt, Krievijas agresīvais karš Ukrainā, neraugoties uz tā finansiālajām un ekonomiskajām sekām reģionā, vēlreiz ir pierādījis, cik būtiski redzēt Rail Baltica arī kā ģeopolitiskās drošības projektu – arī saistībā ar NATO paplašināšanos, ko īpaši uzsvēra kolēģis no Somijas. Par militārās mobilitātes piešķīrumu kā nepieciešamu Eiropas Savienošanas instrumenta daļu vairs nerunā tikai pastarpināti, kā tas bija agrāk. Otrkārt, šim stratēģiskajam politiskajam mērķim ir jāiztur arī neizbēgama inflācijas prognožu nenoteiktība. Izaicinājumi būs gan saistībā ar izmaiņām materiālu piegādē no Krievijas un Baltkrievijas, gan saistībā ar līgumslēdzējiem, piemēram, saistībā ar Ķīnu,” sacīja Dr. Roberts Zīle, Eiropas parlamenta viceprezidents.
“Rail Baltica vairs nav tikai prioritāte – tas ir pienākums. Baltijas valstis ar pārējo Eiropu ir jāsavieno ar visu veidu transportu. Šobrīd jau eksistē lidmašīnu savienojumi, ceļu savienojumi, taču dzelzceļa savienojumi nav tādi, kādiem tiem būtu jābūt. Tas, ka Baltija izvēlas būvēt Rail Baltica trīs valstu-Eiropas projektu projektu, ir ļoti spēcīgs simbols un tēlaini izsakoties – betona un tērauda savienojums ar pārējo Eiropu,” uzsvēra Ziemeļjūras Baltijas koridora koordinatore Katrīna Trautmane (Catherine Trautman).
