Pedagogu algu palielināšanai no nākamā gada 1. septembra valsts budžeta plānā šobrīd ir paredzēti tikai trīs miljoni eiro. Valdība gan solās meklēt iespējas šo summu palielināt vēl par 10 miljoniem eiro, lai nomierinātu pedagogus un Eiropas prezidentūra Latvijā neiezīmētos ar izglītības darbinieku piketiem un streikiem.

Pašlaik ir panākta vienošanās par valsts budžeta plāna virzīšanu uz priekšu tā apstiprināšanā, pēc koalīcijas padomes sēdes 22. novembrī teica premjerministre Laimdota Straujuma, norādot, ka, lai gan tajā vēl nav atrastas iespējas nodrošināt pedagogu algu palielināšanai prasīto naudu, valdībā turpinās sarunas par to.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, kurš piedalījās arī valdības sēdē, NRA.lv atzina: pozitīvi esot tas, ka kopumā visas valdošās partijas atbalsta skolotāju prasības un krasi iebildumi sēdē neesot izskanējuši. Visiem esot saprotams, ka bez papildu naudas īstenot jauno pedagogu algu modeli un kāpināt algas nav iespējams.

«Esmu pārliecināts par 90%, ka šo jautājumu izdosies atrisināt. Valdība reizēm ir kā tāda vecmāmiņa, kurai vienmēr pieliekamajā atrodas kāda labi noslēpta ievārījuma burciņa, kuru pietaupa nebaltam brīdim. Domāju, ka arī šajā gadījumā, labi pameklējot, trūkstošā summa atradīsies,» cerības uz pozitīvu risinājumu pauda E. Baldzēns. LBAS un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) esot vienojušās ar premjeri, ka 1. decembrī Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tiks runāts par šo tematu un meklēti risinājumi, savukārt 3. decembrī LIZDA ir paredzējusi tikties atsevišķi vēl ar Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakciju. LBAS pārstāvis paskaidroja, ka 10 miljoni šobrīd tiek minēti tāpēc, ka algas, visticamāk, varētu tikt palielinātas no nākamā mācību gada sākuma, nevis 1. janvāra, kā bija plānots. Tādā gadījumā būtu vajadzīgi nevis 36 miljoni eiro, bet tikai trešā daļa no šīs summas. Tas gan nenozīmējot, ka arodbiedrība būtu atteikusies no jebkādām aktivitātēm. «Esam gatavi rīkoties, ja papildu nauda netiks piešķirta, taču piketēt vai streikot nav pašmērķis, svarīgākais ir sasniegt rezultātu. Tāpēc esam gatavi sēsties pie viena galda ar valdību un diskutēt par iespējām rast finansējumu skolotāju algu palielināšanai,» skaidroja E. Baldzēns. Viņš uzsvēra, ka ne tikai izglītības darbiniekiem un arodbiedrībai jācīnās par darba samaksas kāpināšanu, bet arī Izglītības un zinātnes ministrijai pie tā nopietni jāstrādā, pierādot, ka algu palielināšana skolotājiem ir tās prioritāte darbos, ne tikai uz papīra.

***

VIEDOKLIS

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile izteica gandarījumu, ka Ministru kabineta sēdē visi partneri atbalstījuši nepieciešamību papildu finansējumam Izglītības un zinātnes ministrijas budžetam. Būtiskākais pašlaik esot turpināt darbu pie jaunā pedagogu atalgojuma modeļa ieviešanas, kura mērķis ir sakārtot sistēmu. Gada beigās apkopos pilotskolu sniegtos datus un priekšlikumus, bet no nākamā gada sākuma modeli izmēģinās visās vispārizglītojošajās skolās.

Aisma Orupe