Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) cer, ka valsts budžets drīzumā varētu tikt skatīts parlamentā un tikt pieņemts līdz valsts svētkiem 18. novembrī.
Intervijā Latvijas Radio Mūrniece pauda pārliecību, ka arī šogad budžeta pieņemšana neiztiks bez strīdiem, taču vienlaikus pauda cerību, ka to izdosies pieņemt līdz valsts svētkiem 18. novembrī.
“Mēs ceram, ka valsts budžets no valdības drīz varētu atnākt uz Saeimu. Kā jau katru gadu, nav tā, ka budžeta pieņemšana ritētu bez strīdiem. Protams, ka tādi būs arī šogad. Tas ir neizbēgami. Par to deputāti runās daudz un runās aktīvi. Ceru, ka līdz 18. novembrim – valsts svētkiem – tas tiks pieņemts,” pauda Mūrniece.
Parlamenta priekšsēdētāja uzsvēra, ka nākamā gada valsts budžets ir vēsturiski lielākais. Vienlaikus viņa norādīja, ka jāsaprot, ka visas vajadzības tiek samērotas.
“Valdība ļoti aktīvi ir strādājusi, lai rastu samērības principu starp dažādām valsts vajadzībām. Esmu gandarīta, ka ir pieaugums medicīnai, ir papildu 23 miljoni skolotāju algām, – astoņi miljoni Izglītības un zinātnes ministrijas prioritātēm, celts neapliekamais minimums,” teica Mūrniece.
Jau vēstīts, ka ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2020. gadam kopā veido 953,5 miljonus eiro, 2021. gadam – 1 817,4 miljonus eiro un 2022. gadam – 2 139,3 miljonus eiro.
Vislielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (2020. gadam – 279,4 miljonus eiro). Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamais finansējums nākamajā gadā veido 128,7 miljonus eiro.
Saistībā ar Ministru prezidenta doto uzdevumu kā papildu finansējuma pieprasījums ir iekļauts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Tās īstenošanai 2020. gadam pieprasīts finansējums 1,1 miljons eiro, 2021. gadam 83 miljoni eiro, 2022. gadam 123,8 miljoni eiro un 2023. gadam 101,4 miljoni eiro, tai skaitā prioritāri sakārtojamiem autoceļiem atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un VAS “Latvijas Valsts ceļi” kritērijiem.
Satiksmes ministrija 2020. gadam papildus pieprasījusi 123,2 miljonus eiro. Iekšlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešams papildu 88,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai 51,2 miljoni eiro un Labklājības ministrijai 40,5 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešami papildu 34,6 miljoni eiro, Finanšu ministrijai 30,1 miljons eiro, Kultūras ministrijai 28,8 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai 15,4 miljoni eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 15,1 miljons eiro, savukārt Ārlietu ministrijai 14,2 miljoni eiro.
Foto: Saeimas kanceleja
