Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana mazinās nenoteiktību, kā arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem būs skaidrs ar ko rēķināties, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.
Pēc Kazāka sacītā, Latvijas ekonomikai ātra budžeta pieņemšana ir labā ziņa. “Man prieks, ka budžets būs diezgan laikus, tā ir galvenā ziņa. Ātrs budžets viennozīmīgi Latvijas ekonomikai būtu labs, tas mazinātu nenoteiktību,” uzskata ekonomists.
Komentējot naudas sadali budžetā, Latvijas Bankas padomes loceklis norādīja, ka tas ir politiķu lēmums. “Mēs nedrīkstam aizmirst par reformām, mums ir nepieciešams, lai ekonomika ir spēcīga. Veselība, izglītība, mazāka ēnu ekonomika, teritoriālā reforma – visas šīs lietas būtu jāturpina un jāskatās, lai nauda pietiek arī tām,” norādīja Kazāks.
Pēc viņa sacītā, tendences daudzos virzienos ir pareizas, bet skaidrs, ka naudas visam nepietiks.
Jau vēstīts, ka ministriju papildu finansējuma pieprasījumi 2020. gadam kopā veido 953,5 miljonus eiro, 2021. gadam – 1 817,4 miljonus eiro un 2022. gadam – 2 139,3 miljonus eiro.
Vislielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (2020. gadam – 279,4 miljonus eiro). Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešamais finansējums nākamajā gadā veido 128,7 miljonus eiro.
Saistībā ar Ministru prezidenta doto uzdevumu kā papildu finansējuma pieprasījums ir iekļauts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošana. Tās īstenošanai 2020. gadam pieprasīts finansējums 1,1 miljons eiro, 2021. gadam 83 miljoni eiro, 2022. gadam 123,8 miljoni eiro un 2023. gadam 101,4 miljoni eiro, tai skaitā prioritāri sakārtojamiem autoceļiem atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un VAS “Latvijas Valsts ceļi” kritērijiem.
Satiksmes ministrija 2020. gadam papildus pieprasījusi 123,2 miljonus eiro. Iekšlietu ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešams papildu 88,1 miljons eiro, Zemkopības ministrijai 51,2 miljoni eiro un Labklājības ministrijai 40,5 miljoni eiro. Ekonomikas ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamajā gadā nepieciešami papildu 34,6 miljoni eiro, Finanšu ministrijai 30,1 miljons eiro, Kultūras ministrijai 28,8 miljoni eiro, Tieslietu ministrijai 15,4 miljoni eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai 15,1 miljons eiro, savukārt Ārlietu ministrijai 14,2 miljoni eiro.
Foto: Saeimas kanceleja
