Izvēloties ikdienas auto, tā uzticamībai ir liela nozīme. Kāds gan prieks no sapņu mašīnas, ja tā regulāri stāv servisā. Bet kā novērtēt uzticamību? Runājot ar autobraucējiem, nākas dzirdēt frāzes, kas kļuvušas pat par folkloru, piemēram, “frančiem ir švaka elektronika”, “japāņi rūsē” un “vāciešiem ir lēts remonts”. Daži no šiem apgalvojumiem ir mīti, kas sen aizgājuši nebūtībā, tomēr dažos ir daļa taisnības. Grūtākais ir saprast – kurš ir kurš…
Mainās laiki – mainās lietas
Dažu autoražotāju vēsture ir vairāk nekā gadsimtu gara, bet daži modeļi, mainoties to paaudzēm, no konveijera noripo jau vairākas desmitgades. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai piedzīvotu gan panākumus, gan krīzes, gan popularitātes viļņus, gan visdažādākās neveiksmes. Tāpēc ir tikai dabiski, ka laika gaitā, pamatojoties uz personīgo un kolektīvo pieredzi, autobraucējiem ir veidojušies aizspriedumi, no kuriem daži pārauguši mītos. No tiem, kas dzīvi joprojām, daļa nāk pat vēl no pagājušā gadsimta beigām. Ražotājiem tie var sagādāt pamatīgas galvassāpes, taču uzņēmumu galvenais uzdevums, protams, ir iznīdēt ne pašu mītus, bet to iemeslus un ar darbiem pierādīt, ka problēmas pieder pagātnei.
Latvijā vadošā auto vēstures pārbaudes servisa autoDNA vadītājs Agris Dulevičs norāda uz kādu interesantu fenomenu. “Vienalga, vai runa būtu par viedierīcēm vai lietām, ko cilvēki pērk savam hobijam, ar tehniku gadās ķibeles. Mūsdienās populāri ir meklēt padomu internetā, bet tur var rasties iespaids, ka kāds konkrēts produkts ir ļoti neveiksmīgs un īpašniekam sagādā daudz problēmu. Taču – cik šāda informācija ir objektīva? Patiesībā tās noderīgums ir visai apšaubāms, tāpēc labāk ir to papildināt ar datiem,” saka Agris.
Tāpat ir ar auto zīmoliem un modeļiem. “Mašīnu gadījumā visu vēl jūtīgāku padara tas, ka braucamais ir viens no dārgākajiem pirkumiem cilvēka dzīvē. Skaidrs, ka neviens negrib lieki riskēt, bet sliktas reputācijas ēna kaut kādu pagātnes problēmu dēļ, protams, dara savu slikto darbu,” saka Agris.
Statistika pareģo vislabāk
Objektīvi raugoties, ir diezgan grūti novērtēt jaunieviesta auto modeļa uzticamību nākotnē. Ja tajā ir daudz jaunu detaļu, kas iepriekš nav izmantotas citās mašīnās, vājās vietas var atklāties tikai pēc ilgāka ekspluatācijas laika. Ne velti motorsporta cilvēku vidū ir teiciens, ka ar dzelzi sarunāt nevar.
Tomēr nav arī tā, ka vienīga izeja ir zīlēšana kafijas biezumos. Publiski ir pieejami dažādi dati. Piemēram, Vācijas tehniskās apskates uzņēmums TÜV apkopo statistiku par 2–3 gadus vecu mašīnu tehnisko stāvokli un bojājumiem, kas ļauj iegūt zināmu priekšstatu par uzticamību. Dati, kas publicēti pērn, atspoguļo 2018.–2019. gadā ražoto modeļu pārbaudes rezultātus, un kopumā veikti 9,6 miljoni pārbaužu. TÜV savā statistikā iekļāvis 128 modeļus un iedalījis tos piecās kategorijās – pirmie 25 pieder ir tā saucamās uzticamākās grupas.
Tabulas augšgalā ir Mercedes-Benz, Volkswagen, Audi un Opel. To modeļi pirmajā divdesmitniekā ieņem pat divas vietas: Opel Grandland dala 11.–13. vietu ar Mercedes-Benz GLE un VW Golf Sportsvan. Vēl viens Opel krosovers – Mokka X – kopā ar diviem Audi modeļiem un vienu Mercedes-Benz dala 19.–22. vietu.
Lai gan daudziem tas varētu būt pārsteigums, bet Japānas uzņēmums ar ļoti uzticama ražotāja tēlu šajā pirmajā grupā nav atrodams – tā modeļi parādās tieši aiz šī divdesmitpiecinieka strīpas.
“Esmu pret ļaušanos mītiem un stereotipiem, taču, kā saka – nav dūmu bez uguns. Aplūkojot statistiku, kļūst skaidrs, ka vācieši prot ražot uzticamas mašīnas, un tajā nav nekā pārsteidzoša. Drīzāk pārsteidz tas, ka augšgalā nav japāņu. Iespējams, tas saistīts ar tirgus specifiku un tur pārdoto mašīnu skaitu,” saka Agris Dulevičs.
Premium klase nav garants
Statistikā parādās arī patīkami pārsteigumi. Zīmoli arvien biežāk dalās savās zināšanās un kopīgi apmaksā jaunu tehnoloģiju izstrādi, inovācijas un pētniecību, un šāda pieeja ļauj ražot labākus auto, nepalielinot to gala cenu.
To lieliski ilustrē Opel – šī tradīcijām bagātā vācu marka kopš 2017. gada ir daļa PSA grupas, bet 2021. gadā PSA tika iekļauta globālajā koncernā Stellantis. Opel Grandland, kuram līdz labāko desmitniekam pietrūka tikai 0,1 punkta, ir izstrādāts uz PSA EMP2 platformas, kuras radīšanai starptautiskā grupa iztērēja vairāk nekā 600 miljonus eiro.
Starp citu, no vecāku mašīnu TÜV pārbaudēm redzams, ka Opel no pievienošanās koncernam ir ne tikai ieguvējs, tam ir bijis ko arī piedāvāt tieši kvalitātes jomā. Tā uzticamāko 4–5 gadus veco mašīnu sarakstā Opel modeļi ieņem 14. un 15. vietu starp 126 transportlīdzekļiem. Starp 6–7 gadus veciem modeļiem Mokka dala 9.–10. vietu ar Mercedes-Benz SLK, savukārt 8–9 gadus vecie modeļi dala šīs pašas vietas ar Audi Q3.
Šādi topa kaimiņi apstiprina, ka premium klases auto ne vienmēr ir uzticamāki par citu segmentu pārstāvjiem. Statistika daiļrunīgi atgādina, ka mītiem, kas radušies pirms gadiem trīsdesmit un saistīti ar mašīnām, kas no ielām sen pazudušas, ar mūsdienu auto visbiežāk nav nekāda sakara.
