Patvērumu meklētāju integrācijas un uzņemšanas programmās, kuras ir pieņemtas Latvijā, sākotnēji nav ticis paredzēts ņemt vērā bēgļu viedokli, LTV raidījumā “Rīta panorāma” teica Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) ģenerālsekretārs Uldis Līkops.

Līkops skaidroja, ka programmās, kuras paredz kārtību kā uzņemt patvēruma meklētājus un kā viņus integrēt, ļoti maz paredzēts tas, ka arī bēgļiem var kaut kas patikt vai nepatikt. Izstrādājot plānus, tajos nav paredzēta vieta šo cilvēku vēlmēm.

Komentējot to, kā veicas ar bēgļu integrāciju sabiedrībā, LSK ģenerālsekretārs norādīja, ka “ņemot vērā šo cilvēku piedzīvoto, viņu problēmas, nevar gribēt lai vienā brīdī viss atrisinātos un mēneša laikā viņi integrētos Latvijas sabiedrībā un pieņemtu mūsu vērtības.”

Jau vēstīts, ka pirmdien Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde paziņoja lēmumu par bēgļa un alternatīvā statusa piešķiršanu aprīlī pārvietotajām ģimenēm no Grieķijas un pārceltajām personām no Itālijas, kas ieradās Latvijā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros.

Bēgļa statusu saņēmušas 5 personas no Irākas, taču 12 personām no Sīrijas un Eritrejas piešķirts alternatīvais statuss. Pārvietotās irākiešu un sīriešu ģimenes ieradās no Grieķijas, savukārt eritrejieši tika pārcelti no Itālijas.

Ģimenēm dzīvesvieta vēl tiek meklēta un tās šobrīd vēl uzturas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos.

Bēgļa statusu piešķir bez noteikta termiņa, bet alternatīvo – uz gadu. Ja situācija personas ar alternatīvo statusu izcelsmes valstī nav mainījusies tādā mērā, ka aizsardzība viņai vairāk nav nepieciešama, personai atkārtoti tiek izsniegta termiņuzturēšanās atļauja uz gadu.

Foto:ptra/https://pixabay.com/en/users/ptra-359668//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/