Lidsabiedrība airBaltic sola gaisu nepārvadāt

Lidsabiedrība airBaltic sola gaisu nepārvadāt

Nozarēm, kuru labklājība atkarīga no lidmašīnu atvesto tūristu skaita, neesot pamata satraukumam – nacionālā aviokompānija airBaltic biļešu cenas regulējot atbilstoši tirgus pieprasījumam, un dārgas sēdvietas nav principiāls uzstādījums jaunajā biznesa plānā. Ja pircēju kļūs mazāk, arī cenas ies uz leju.

Aviācija ir cieši saistīta ar ēdināšanas un viesnīcu biznesu, transportu, kultūru, skaistuma un veselības pakalpojumu jomu. Tāpēc likumsakarīgas ir bažas par jaunākajiem lidostas Rīga rādītājiem, kas aprīlī iezīmējuši 8,7% kritumu salīdzinājumā ar pērno gadu. Šim skaitlim ir tieša saistība ar nacionālās aviokompānijas labsajūtu, jo lauvas tiesa mūsu aviācijas tirgū pieder airBaltic. Martā tā pārvadājusi 7% mazāk pasažieru nekā pērn. Savukārt lidojumu skaits sarucis par 14%, vienlaikus par 3% palielinot vietu piepildījumu lidmašīnās. No katrām 100 vietām 26 vietas palikušas tukšas.

Jānosargā savi tūristi

Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste uzsver, ka Latvija nedrīkst gulēt uz lauriem un priecāties par lieliskajiem pagājušā gada pasažieru daudzuma rādītājiem. 52% tūristu, kas Latvijā uzkavējas vairāk par vienu dienu, ierodas tieši ar lidmašīnām. «Arī lietuvieši un igauņi aktīvi strādā pie savu aviotīklu attīstības, tāpēc jābūt uzmanīgiem, lai viņi nepārvilina mūsu tūristus pie sevis,» pēc S. Graikstes domām, valstij kā ietekmīgākās aviokompānijas īpašniecei, nepieciešamības gadījumā jāizdara spiediens uz airBaltic biļešu politiku, jo cenas nedrīkst kļūt tik augstas, ka sāk atbaidīt cilvēkus. Pašlaik, piemēram, populārajam Briseles reisam biļešu cena var pārsniegt pat 400 eiro vienā virzienā. Pašķirstot aviokompānijas piedāvājumu, Neatkarīgā gan konstatēja, ka teorētiski iespējams nopirkt biļeti arī lētāk par 90 eiro. Līdzīgi ir ar populārajiem Berlīnes šopinga reisiem. Taču kopumā zemo cenu piedāvājums ir niecīgs. Jo īpaši tā šķiet, atminoties pērno vasaru, kad bankrota draudu dēļ cenas bija pat uz pusi mazākas.

Maksa par uzticību

Lidsabiedrības airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags skaidro, ka pašlaik klientu uzticība aviokompānijai nostiprinājusies un līdz ar to audzis pieprasījums pēc biļetēm. Viņš skaidro, ka lētākās «ķiršu» biļetes ātri izpērk. Šogad cenas vairs neesot palielinātas.

Neraugoties uz avioreisu skaita samazinājumu, atvesto tūristu skaita pieaugums, kas pēc divu gadu lejupslīdes pērn atsākās, šogad turpinās. Pērn Latvijas robežu šķērsoja 5,5 miljoni cilvēku, no tiem uz vairākām dienām bija ieradušies 1,5 miljoni. Nauda, ko viņi atveduši un iztērējuši, tiek lēsta 388 miljonos. Tomēr šo plūsmu pārmērīgā atkarība no nacionālās aviokompānijas «veselības stāvokļa» Ekonomikas ministrijai šķiet bīstama. Tūrisma nodaļas vadītāja Marina Paņkova informē, ka pašlaik tiek veidotas tūrisma politikas jaunās nostādnes un ir skaidrs, ka Latvijas sasniedzamības ceļus nepieciešams dažādot. Alternatīvas ir autoceļi, dzelzceļš un jūra. Vienu mācību deva Islandes vulkāns Eijafjallajekulla, kas 2010. gada pavasarī piekūpināja Eiropas gaisa telpu, paralizējot uz vairākām dienām aviosatiksmi.

Otru – un daudz nopietnāku – Lietuvas aviokompānijas FlyLaL bankrots. Gadā, kad Viļņa aicināja viesus kā Eiropas kultūras galvaspilsēta, tā bija palikusi bez savas aviosatiksmes.

«Ja kaut kas notiek ar mūsu nacionālo aviokompāniju, ir jābūt rezerves variantam, kā piesaistīt tūristus,» skaidro Ekonomikas ministrijas pārstāve.

Meklē bagātākus klientus

Visām pārmaiņām airBaltic politikā ir nekavējoša ietekme uz tautsaimniecību. To nule apstiprinājis arī Starptautiskās gaisa transporta asociācijas pasūtītais pētījums. Aviācija rada 2% Latvijas iekšzemes kopprodukta, nodrošina 2% darba vietu un netieši palīdz gūt ienākumus arī citām nozarēm.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Armands Slokenbergs, komentējot lidošanas sadārdzināšanos atzīst: «Tur, protams, ir riska elements, bet tāda ir izvēlētā stratēģija. Iepriekšējais biznesa modelis bija virzīts uz uzņēmuma izaugsmi, bet nenesa peļņu. Acīmredzot šobrīd jaunās stratēģijas mērķis ir panākt labākus finanšu rezultātus. Un tad nu aritmētika ir vienkārša – ja neko samazināt izdevumu daļā nav iespējams, ir jāmeklē bagātāki klienti, jāgūst lielāki ienākumi.