7. aprīlī LR Saeima lems par likumprojektu “Pašvaldību likums”. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) kategoriski iebilst pret vairākiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumiem šim likumprojektam, kas pasliktina darbinieku tiesības, un lūdz Saeimas deputātus tos neatbalstīt.
Viens no LBAS iebildumiem saistās ar vēlmi darba devējam piešķirt tiesības vienpusēji grozīt darba līguma nosacījumus – pārcelt darbinieku jebkurā citā amatā attiecīgajā pašvaldībā, otrs – ar deputātu vēlmi uzlikt darba devējam pienākumu rīkot atklātus konkursus uz jebkuru pašvaldības administrācijas amatu.
28. martā LBAS nosūtīja vēstuli LR Saeimas deputātiem, kurā pamatoja savus iebildumus.
Sākotnēji pirmajā lasījumā tika atbalstīta redakcija, kas paredz saņemt darbinieka piekrišanu pārcelšanai, savukārt vēlāk komisija iesniedza fundamentāli atšķirīgu priekšlikumu, kas būtiski samazina darbinieku aizsardzību un rada darbiniekiem negatīvas sekas. Proti, likumprojekts paredz darba devēja tiesības jebkurā laikā pārcelt darbinieku, vienkārši par to informējot. LBAS norāda, ka darba tiesiskajās attiecībās nav pieļaujama situācija, kad darba devējs bez darbinieka piekrišanas vienpusēji groza nodarbinātības noteikumus.
Likumprojekta piedāvātā redakcija piešķir darba devējam tiesības pārgrozīt ar vienošanos uzņemtās saistības, pēc būtības vienpusēji grozot darba līguma nosacījumus. Šāds regulējums ir pretrunā Darba likuma 97. pantam, kas noteic, ka “darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties. Šajā gadījumā attiecīgi piemērojami šā likuma 40. panta noteikumi.”
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka darba tiesībās vispārēji ir atzīts, ka viena no līguma pusēm – darbinieks – atrodas ekonomiskajā ziņā vājākā pozīcijā, tādēļ tai papildus nepieciešama īpaša tiesiskā aizsardzība. LBAS uzskata, ka situācijā, kad darba devējs ir tiesīgs bez darbinieka piekrišanas, pretēji darbinieka gribai, pārcelt viņu jebkurā citā amatā, ir saskatāms Satversmes 106. panta pārkāpums.
Turklāt papildu būtiska problēma ir saistīta ar tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu, jo likumprojekts iejaucas jau noslēgtajos darba līgumos. Tie darbinieki, kas jau 20 gadus ir strādājuši vienā amatā, tagad varēs tikt pārcelti citu pienākumu izpildei. Savukārt, darbinieka atteikšanās jeb nepiekrišana pārcelšanai var tikt atzīta kā pārkāpums, kura sekas ir darba attiecību izbeigšana. LBAS uzskata, ka pārcelšana ir pieļaujama tikai ar darbinieka piekrišanu.
Tāpat LBAS ieskatā prasība rīkot atklātus konkursus ir pārspīlēta un radīs nesamērīgu birokrātisku slogu un nepamatoti pagarinās darbinieka darbā pieņemšanas procesu, tādējādi nesasniedzot mērķi. LBAS vērš uzmanību, ka piedāvātā redakcija uzliek darba devējam pienākumu rīkot atklātus konkursus uz jebkuru pašvaldības administrācijas amatu (izņemot deputātu). Tas nozīmē, ka atklāts konkurss būs jārīko, lai darbā pieņemtu gan grāmatvedi, juristu, sekretāri, gan pedagogu, sociālo darbinieku, gan arī kurinātāju, apkopēju, sētnieku. Tāpat konkurss būs jārīko, lai pieņemtu darbā darbinieku uz noteiktu laiku, piem., uz pārejošas darbnespējas dēļ promesoša darbinieka aizvietošanas laiku.
LBAS norāda, ka prasība obligāti rīkot atklātus konkursus nav paredzēta privātajā sektorā un nav pat paredzēta, lai piesaistītu darbiniekus valsts iestādēs. Tas nozīmē, ka nav skaidra, loģiska pamatojuma, kāpēc šāda prasība tiek “uzspiesta” pašvaldībām. Šāda rīcības brīvība un likuma nenoteiktība pašvaldībās var radīt gan pārlieku birokratizāciju, gan gluži pretēji – patvaļu. LBAS ieskatā atklātu konkursu rīkošanai ir jābūt tiesībai, nevis pienākumam.
