«Parex» bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams atzīst – ja sindicētais kredīts būtu jāatmaksā jau šodien, tad mazliet naudas pietrūktu, bet Latvijas Bankā glabātie 26 miljoni piederot «Parex» bankai, kurus tā vēlas šobrīd novirzīt sindicētā kredīta pilnīgai atmaksai, vēstī raidījums «De facto», raksta Apollo.lv

Gviljams uzskata, ka «Parex» bankai obligātās rezerves Latvijas Bankā nemaz nav jāglabā, jo «Parex» īsti kā banka nefunkcionē: «Mēs neesam normāla banka, un viņi to ļoti labi zina. Mēs nesniedzam bankas pakalpojumus, mums ir aizliegts pieņemt depozītus, izsniegt kredītus un veikt maksājumus. Mēs neuzturam nekādus kontus».

Pēc būtības «Parex» šobrīd ir nevis banka, bet gan fonds, kura uzdevums pēc iespējas dārgāk un labāk izpārdot savus aktīvus, lai valsts varētu atgūt savu ieguldīto naudu. Bankas nosaukums un licence saglabāts vien pēc sindicētā kredīta devēju vēlmes.

Arī banku uzraugs – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) piekrīt «Parex» bankas skatījumam, tāpēc ceturtdien lūdza Latvijas Banku atbrīvot «Parex» no obligāto rezervju prasību izpildes.

Tomēr Latvijas Banka jau paziņojusi – «Parex» būs jāmaksā soda procenti par rezervju neglabāšanu, kas gadā var veidot visai ievērojamu summu – līdz pat četriem miljoniem latu, aprēķināja raidījums.

«De facto» skaidro, ka tad, ja ceturtdien publiski izskanējušo bankas paziņojumu patiesi ir akceptējusi bankas vadība, tā, iespējams, nav līdz galam izlasījusi pati savus noteikumus, kas paredz, ka Latvijas Banka var atbrīvot banku no rezervju prasību izpildes pēc FKTK lūguma, un šāds lūgums šo ceturtdien ir izteikts.

Likuma «Par Latvijas Banku» 38.panta pirmā daļa nosaka, ka visas kredītiestādes nogulda rezervju kontā Latvijas Bankā obligātās rezerves atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajām obligāto rezervju prasībām. Savukārt šo rezervju prasības nosaka Latvijas Bankas 15.01.2009. noteikumi Nr.26 «Banku obligāto rezervju prasību aprēķināšanas un izpildes noteikumi». Saskaņā ar minēto noteikumu 36.punktu Latvijas Banka atbrīvo banku no rezervju prasību izpildes, bet nesvītro to no saraksta, ja Latvijas Banka atbilstoši FKTK lūgumam, kas izteikts saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, apturējusi bankas norēķinus, kuros tiek izmantoti korespondentkonti Latvijas Bankā.

Gviljams apšauba, ka šāds Latvijas Bankas lēmums par soda uzlikšanu ir saprātīgs un ir valsts interesēs: «Valsts interesēs mums par to nevajadzētu uzlikt sodu – mēs izmantojam savu naudu, lai dzēstu  vienu no valsts lielākajām parādsaistībām.»

Latvijas Banka no situācijas komentēšanas kameras priekšā šonedēļ atteicās.

Raidījums atgādina, ka šis gan nav vienīgais dīvainais Latvijas bankas lēmums attiecībā uz «Parex» banku. Savulaik, 2008.gada rudenī, Latvijas bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ļoti asi iebilda pret naudas izņemšanas ierobežojumu uzlikšanu «Parex» bankai, kā rezultātā no bankas aizplūda vēl vairāki desmiti miljonu latu.