Vilks grib, lai cīņā ar kontrabandu Latvijai palīdz kaimiņvalstis

Vilks grib, lai cīņā ar kontrabandu Latvijai palīdz kaimiņvalstis

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) atklājis, ka tieši viņš ir ierunājies par to, ka talkā uz austrumu robežas cīņā ar kontrabandu ir jāaicina kaimiņvalstu spēki.

Ministrs laikrakstam «Diena» norādīja, ka sadarbību vēlētos ar somu vai igauņu speciālistiem, kuriem tāpat kā Latvijas muitniekiem ikdienā jākontrolē Eiropas Savienības (ES) austrumu robeža ar Krieviju, raksta Apollo.lv.

Ministrs arī atgādināja, ka savulaik veiksmīga pieredze Latvijai bijusi, piesaistot Lielbritānijas speciālistus no kompānijas «Crown Agents» (CA). Nopietnu šķēršļu sadarbībai nav arī no ES likumu viedokļa, tomēr Valsts ieņēmumu dienests (VID) iebilst, ka ideja jāizvērtē ļoti rūpīgi, jo pastāv, piemēram, valodas barjera un atšķirības likumos.

«Sadarbība varētu izpausties kā muitnieku rotācija, iespējams, abpusēja. Ir jāizpēta finansiālās iespējas, cik nu Latvija tagad var to atļauties, bet ceru arī uz atbalstu un sapratni no kaimiņiem. Tas būtu ļoti svarīgi, jo robežas joprojām ir ļoti sāpīga lieta,» ideju laikrakstam skaidroja Vilks.

Oficiālu sarunu gan par šo jautājumu vēl neesot bijis, bet tagad, kad beidzies darbs pie valsts budžeta, tuvāko nedēļu laikā iecere būtu jāizpēta, viņš norādīja.

Savukārt VID uzsver, ka jau tā aktīvi izmantojot starptautiskās sadarbības iespējas, un aizrāda, ka «muitas ierēdnim ir perfekti jāpārzina gan informācijas sistēmu darbība, gan muitas lietas reglamentējošo nacionālo normatīvo aktu prasības. Tāpat jāņem vērā objektīvi nosacītās – valstu valodu atšķirību barjeras». Tādēļ «šādas starptautiskas rotācijas efektivitāte ir rūpīgi jāizvērtē».

Kādreizējā valsts ieņēmumu ministre Aija Poča gan dienestam aizrāda, ka tagad sadarbība būtu vieglāk īstenojama nekā deviņdesmitajos gados, kad tā jau notika pirmoreiz: «Principi visā ES ir vienādi, lietojam vienotas datubāzes. Un jebkuram muitniekam ir vairāk vai mazāk jāspēj komunicēt angliski.»

«Toreiz robežas bija ļoti vājas, pastāvēja aizdomas par augstu korupcijas līmeni muitā, ieņēmumi bija ļoti kritiskā stāvoklī,» atceroties laiku, kad pirmoreiz izlemts vērsties pēc palīdzības ārzemēs, stāsta Poča. «Manuprāt, CA projekta lielākais sasniegums bija mobilās pretkontrabandas vienības, kuras bija labi aprīkotas un, balstoties uz analīzes rezultātiem, pārbaudīja aizdomīgās vietas – apstādināja kravas, apmeklēja muitas noliktavas un tā tālāk.»

Šī projekta laikā iekasēto nodokļu un nodevu pieaugums bijis patiesi iespaidīgs – aptuveni 90%, un viens no «kroņa aģentiem» Maikls Hallass 1999. gadā pat apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.