Zems izglītības līmenis rada pat četras reizes augstāku risku kļūt par bezdarbnieku

2023. gadā bezdarba līmenis personām 15–74 gadu vecumā ar pamata vai zemāku izglītības līmeni bija gandrīz četras reizes augstāks nekā personām, kas ieguvušas augstāko izglītību (attiecīgi 13,3 % un 3,3 %), secināts Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) izdotajā informatīvajā apskatā “Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2023. gadā”.

Personām ar vispārējo vidējo izglītību bezdarba līmenis bija 8,8 %, ar arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību – 7,2 %.

KATRS TREŠAIS EKONOMISKI NEAKTĪVAIS IR AR ZEMU IZGLĪTĪBAS LĪMENI

Visvairāk iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni ir ekonomiski neaktīvo (skolēni, studenti, pensionāri u.c.) iedzīvotāju vidū – 129,2 tūkstoši jeb 29,9 %. 2023. gadā šādu personu visvairāk bija Rīgā un Pierīgā1 (39,5 %), kur ir arī vislielākais iedzīvotāju skaits. Tam sekoja Kurzemes reģions, kur dzīvoja 16,8 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju ar pamata vai zemāku izglītības līmeni.

Starp bezdarbniekiem 16,0 % bija ar pamatskolas vai zemāku izglītības līmeni, no tiem lielākā daļa (31,6 %) Latgales reģionā.

Nodarbināto vidū 7,3 % bija ar pamata vai zemāku izglītību, no tiem lielākā daļa dzīvoja Rīgā un Pierīgā (31,4 %) un Kurzemes reģionā (21,8 %).

NESENO ABSOLVENTU NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS LATVIJĀ AUGSTĀKS NEKĀ KAIMIŅVALSTĪS UN ES VIDĒJI

2023. gadā 85,2 % nesen absolvējušo2 Latvijas iedzīvotāju 20–34 gadu vecumā bija nodarbināti. Tas ir vairāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (83,5 %), Lietuvā (80 %) un Igaunijā (84,7 %).

Visaugstākais neseno absolventu nodarbinātības līmenis ES bija Maltā (95,8 %) un Nīderlandē (93,2 %), bet viszemākais – Itālijā (67,5 %) un Grieķijā (72,3 %), ierindojot Latviju 12. vietā pēc augstākā nodarbināto īpatsvara ES valstīs.

10 gadu laikā neseno absolventu nodarbinātības līmenis Latvijā ir palielinājies par 7,0 procentpunktiem, ES – par 9,2 procentpunktiem. Latvijā nesen absolvējušo sieviešu nodarbinātības līmenis (86,2 %) bija augstāks nekā vīriešu (84,2 %). Vidēji ES vīriešiem tas ir augstāks (85,0 %) nekā sievietēm (82,0 %).