Jaunattīstības valstis gan uzskata, ka ekonomiskā situācija pasaulē ir mainījusies un vairāk nekā 65 gadus ilgusī tradīcija, saskaņā ar kuru SVF vadītājs ir eiropietis, vairs nav jāievēro, raksta NRA.lv.
SVF vadītāja amats kļuva vakants pagājušās nedēļas beigās, kad no tā atkāpās seksuālos noziegumos apsūdzētais Dominiks Stross-Kāns. Paredzēts, ka jaunā vadītāja vēlēšanas notiks 30. jūnijā, un lēmumu pieņems valde, kurā ir 24 cilvēki, kuri pārstāv 187 SVF dalībvalstis. Līdz 10. jūnijam iespējams pieteikt kandidātus uz augsto amatu, atgādina BBC.
«Ja mani ievēlēs, es darbā izmantošu visu savu juristes, ministres, menedžeres un sievietes pieredzi,» vakar sacījusi 55 gadus vecā K. Lagārda. Kā viņas plusi tiek minēti lieliskās angļu valodas zināšanas (K. Lagārda ilgus gadus dzīvojuši Čikāgā, kur vadīja juridisko firmu Baker & McKenzie) un teicamās organizatores spējas, par kurām ne reizi vien pārliecinājušies dažādu samitu dalībnieki. Savukārt par zināmu mīnusu uzskatāms fakts, ka viņai nav ekonomistes izglītības. Vakar K. Lagārda uzsvērusi, ka savu kandidēšanu esot saskaņojusi ar Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī un premjeru Fransuā Fijonu, taču no amata valdībā atkāpties vēl negatavojas. «Ir vēl arī citi kandidāti, un ceru, ka starp mums notiks labas debates,» viņa uzsvērusi.
Pagaidām skaidri zināms, ka uz augsto amatu kandidēs arī Meksikas Centrālās bankas vadītājs Agustins Karstens, kurš cer uz Latīņamerikas valstu atbalstu. Pēc otrdien notikušā samita ar paziņojumu, ka pasaules ekonomikā aizvien lielāku lomu spēlē attīstības valstis, tādēļ nav pareizi, ka SVF vadītāja amats rezervēts eiropietim, nāca klajā BRICS valstu grupa (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna un DĀR). Taču Reuters uzsver, ka tai nav vienota kandidāta – Brazīlija sliecas atbalstīt A. Karstensu, Krievija, tāpat kā citas NVS valstis, solījusi atbalstu Kazahstānas Centrālās bankas vadītājam Grigorijam Marčenko, bet DĀR apsver iespēju SVF vadītāja amatam virzīt finanšu ministru Trevoru Manuelu. Komentējot BRICS paziņojumu, K. Lagārda uzsvērusi, ka negatavojas koncentrēties tikai uz notiekošo Eiropā. «Tas, ka esmu eiropiete, nav nekāds pluss, taču tam nav jākļūst arī par mīnusu,» viņa piebildusi.
