EM: vēja parku būvniecībai jūrā jānotiek plānveidīgi

EM: vēja parku būvniecībai jūrā jānotiek plānveidīgi

Ekonomikas ministrija uzskata, ka vēja parku būvniecībai jūrā jānotiek plānveidīgi, mērķtiecīgi, ievērojot gan vides aizsardzības, zvejniecības, kuģniecības, gan valsts aizsardzības nosacījumus un Latvijas iedzīvotāju intereses. Valstī nepieciešams izveidot vienotus kritērijus vēja parku attīstībai, lai izvairītos no situācijas, ka vēja parku veidošana jūrā notiek nekontrolēti, būtiski ietekmējot arī elektroenerģijas gala tarifu patērētājiem.

Šobrīd nav veikta izpēte Baltijas jūrā, lai secinātu, kur būtu nosakāmi laukumi vēja elektrostaciju būvniecībai. Izvērtējot visus argumentus, Ekonomikas ministrija secināja, ka ir lietderīgi uzdot elektroenerģijas Pārvades sistēmas operatoram veikt izpēti konkrētos izpētes laukumos vēja elektrostaciju attīstībai, lai iegūtu publiski pieejamus datus par izpētes laukumu un tālāk jau detalizētākus datus par konkursam izsludināmo atļaujas laukumu. Tāpat Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Pārvades sistēmas operatoru un nevalstiskajām organizācijām plāno izstrādāt izpētes finansēšanas modeli, kas neatstātu ietekmi uz elektroenerģijas gala tarifu.

Lai noteiktu izpētes laukumus jūrā, kur elektroenerģijas Pārvades sistēmas operatoram ir pienākums veikt izpēti un secināt konkrētu jūras teritoriju vēja elektrostaciju būvniecībai, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un šodien starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu „Noteikumi par būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu, būvniecības, ierīkošanas, un ar to saistītās izpētes, un būvju ekspluatācijas atļaujas laukuma jūrā noteikšanu”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka:
1)kārtību, kādā nosakāms atļaujas laukums jūrā būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu būvniecībai, ierīkošanai, arī ar to saistītai izpētei, un būvju ekspluatācijai, izņemot ostu darbībai nepieciešamo būvju būvniecību, kā arī navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidi un uzturēšanu;
2)kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot šajos noteikumos minēto atļaujas laukumu jūrā;
3)kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama atļauja atļaujas laukuma jūrā izmantošanai iepriekšminētajām darbībām.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas Pārvades sistēmas operators (PSO) veiks izpēti atļaujas laukumā un kādus datus tam jāiegūst. PSO izpētes laukumā pētīs putnu migrācijas ceļus, zivju nārsta vietas, kuģu satiksmi, jūras dziļumu, kā arī veiks vēja mērījumus, ģeotehnisko izpēti, trokšņu mērījumus zem ūdens utt.

Pēc PSO veiktās izpētes Ekonomikas ministrija izsludinās konkursu jūras izmantošanai vēja elektrostacijas būvniecībai. Noteikumu projekts nosaka konkursa izsludināšanas kārtību un termiņus. Plānots, ka konkurss vēja elektrostaciju būvniecībai jūrā Ministru kabineta noteiktajos atļaujas laukumos jūrā tiks izsludināts ne ātrāk kā 2014.gadā.

Noteikumu projektā definēta arī konkursa komisijas darbība, lēmumu pieņemšanas kārtība, komersantu saziņa ar konkursa komisiju, kā arī tās sastāvs (3 pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, 1 no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, 1 no Finanšu ministrijas, 2 Pārvades sistēmas operatora pārstāvji).

Noteikumu projekts paredz, ka komisija 60 dienu laikā izvērtēs konkursa pretendentu pieteikumus pēc atlases kritērijiem. Ja konkursa pretendenti atbildīs atlases kritērijiem, konkursa komisija ne ilgāk kā 20 dienu laikā izvērtēs pretendentu pieteikumus pēc to piedāvātā elektroenerģijas atbalsta maksimālā apjoma.

Tāpat MK noteikumu projekts nosaka atļaujas izsniegšanas kārtību, atļaujā norādāmo informāciju, kā arī ekspluatācijas atļaujas izsniegšanas kārtību. Noteikumu projekts paredz, ka bez speciālas atļaujas (Ekonomikas ministrijas rakstiskas piekrišanas) komersants, kas saņēmis atļauju jūras izmantošanai vēja elektrostacijas būvniecībai, nav tiesīgs nodot, pārdot, dāvināt vai kā citādi atsavināt citai personai tai piešķirtās tiesības veikt vēja elektrostacijas būvniecību un ekspluatāciju, kā arī sabiedrību apvienošanas procesā būt pievienojamā sabiedrība, pārveidošanas procesā pārveidojamā sabiedrība vai sadalīšanas gadījumā nodot savas tiesības un saistības citai sabiedrībai.