Jūrmalas mēram izgatavota zeltīta amata ķēde par trīs tūkstošiem latu

Jūrmalas mēram izgatavota zeltīta amata ķēde par trīs tūkstošiem latu

Šopavasar izgatavota Jūrmalas mēra amata ķēde, kurai Jūrmalas dome atvēlējusi aptuveni trīs tūkstošus latu, piektdien raksta laikraksts «Diena».

Pamatojums, apstiprinot šādas regālijas nolikumu, toreiz bija vienkāršs – citu lielo pilsētu mēriem arī tādas ķēdes ir.

Tomēr, laikrakstam veicot aptauju par Latvijas lielo pilsētu pašvaldību vadītāju amata zīmēm, atklājās, ka tādas ir trijās no deviņām lielajām pilsētām Latvijā – Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā.

Pēc neatkarības atjaunošanas pirmais, kurš nolēma šādu ķēdi ieviest, bija toreizējais Rīgas mērs Gundars Bojārs. Jāņa Strupuļa izveidoto amata zīmi 2001. gadā izgatavoja zeltkaļu darbnīcā Kalvis no sudraba ar apzeltījumu un emalju, tā izmaksāja 600 latu, raksta Apollo.lv

Jelgavā amata ķēdi izgatavoja 2008. gada nogalē, un tā ir vēsturiskās 1938. gada pilsētas mēra amata ķēdes kopija no apzeltīta sudraba un vēsturiskajai ķēdei atbilstošas krāsas emaljas. Ķēde pašvaldībai izmaksāja 4402 latu.

Bez ķēdes iztiek Liepājas, Ventspils, Daugavpils un Rēzeknes mērs.

Ķēdi lieto pie lietišķa stila apģērba valsts svētku un atceres dienu pasākumos un pieņemšanās, pilsētas svētkos u. c. pasākumos.

Protokola speciāliste Irma Kalniņa norāda, ka diplomātiskajā protokolā par amata zīmēm pilsētu mēriem nekas nav teikts, bet būtu vērts pētīt, cik izplatīta šāda tradīcija Latvijā bijusi Ulmaņa laikos un kā dara mūsdienu Eiropas valstu pilsētu vadītāji. «Zinu, ka Ņujorkas mēram Blumbergam un Vašingtonas mēram tādas ķēdes noteikti nav,» viņa saka.