Janvārī vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0.5%. Cenu līmeņa pieaugumu mēneša laikā visvairāk ietekmēja pārtikas sadārdzināšanās (+0,3 procentpunkti), kam seko dažādas preces un pakalpojumi (+0,1 pp.), veselības aprūpe (+0,1 pp.), mājokļa iekārta (+0,1 pp.) un ar atpūtu un kultūru saistītas preces un pakalpojumi (+0,1 pp.). Sezonas izpārdošanas ietekmē saruka apģērba un apavu cenas (-0,2 pp.), kā arī maksa par mājokli (-0,1 pp.), ko noteica elektroenerģijas cenu kritums.
Janvārī gada inflācija palēcās no 20.8% decembrī līdz 21.5%. Gada laikā lielāko ietekmi joprojām veido mājokļa izmaksu, pārtikas un degvielas cenu kāpums. Pēc šī janvāra palēciena inflācijas tempi samērā strauji kritīsies un otrajā ceturksnī tā varētu jau iekļauties viencipara līmenī. Inflācijas signāli kļuvuši labvēlīgi, īpaši īstermiņā. Globālās inflācijas tempi sarūk, ko veicina gan piegāžu ķēžu, gan transportēšanas izmaksu, gan izejvielu stabilizēšanās pirmspandēnijas līmenī. Negaidīti veiksmīgi mums attīstās arī enerģijas cenas. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā to kritumam ir jāsāk atspoguļoties tarifos, kā arī jābremzē cenu pieaugums citās grupās. Tuvākajos mēnešos daudzās grupās cenu kāpums vēl saglabās inerci, ko iekustināja izmaksu pieaugums iepriekšējā gada laikā. Drīzumā ir jāstabilizējas pārtikas cenu pieaugumam. Arvien lielākam skaitam produktiem paradīsies atlaides, pirms piedzīvosim arī izteiktāku cenu samazinājumu. Taču skaidrs, ka vairākumam produktu cenas 2021. gada līmeņos neatgriezīsies.
Turpmākās inflācijas tendences joprojām būs atkarīgas no enerģijas cenu dinamikas, kas var būt pietiekami svārstīgas. Lai arī tāds stress, kāds bija vērojams pērnā gada vasaras beigās nav gaidāms, gan naftas, gan gāzes cenu kāpums no pašreizējiem līmeņiem ir ar augstu iespējamību. Un, pat, ja tas tik un tā nozīmēs atsevišķu komunālo tarifu kritumu, nav zināms cik liels tas būs un kāds atbalsts no valsts puses nākamajā sezonā ir gaidāms. Rezultātā pie aukstākiem laikapstākļiem gada beigās komunālie maksājumi lielai daļai iedzīvotāju var turpināt būtiski iegrožot pirktspēju. Pat, ja gada beigās vidējās algas pieaugums jau apsteigs inflāciju, daudzām sabiedrības grupām situācija ar maksātspēju joprojām saglabāsies izaicinoša.
ECB ir kļuvusi agresīva savos plānos apkarot inflāciju. ECB paaugstinās noguldījumu likmi vēl par 50 bāzes punktiem martā. Pēc pēdējā 25 bāzes punktu pieauguma maijā noguldījumu likme sasniegs maksimumu – 3,25%. 2024. gada vidū ECB varētu sākt likmes mazināt, depozīta likmei sasniedzot 2,50%. Turpmāk centrālās bankas arvien vairāk koncentrēsies uz pamatinflāciju (neietver pārtikas un enerģijas cenas). Iespējams, ka tās kritums var būt lēnīgs, kas nozīmētu augstāku likmju ilgāku palikšanu. Ražotāju cenas joprojām pieaug salīdzinoši strauji un mazumtirgotāji daudzviet turpina ziņot par cenu kāpuma plāniem. Tas liecina, ka zināms inflācijas spiediens joprojām pastāv.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
