Pērn darba tirgus kļuva ciešāks. Pandēmijai atkāpjoties, pieauga pieprasījums pēc darbaspēka, saruka bezdarbs un lielai daļai darba devēju galvas sāpes atkal sagādāja darbaspēka trūkums. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka bezdarba līmenis samazinājās līdz 6.9%, salīdzinot ar 7.6% 2021. gadā. Nodarbināto skaits auga par 22 tūkstošiem jeb 2.6%. Savukārt nostrādāto stundu skaits palielinājās par 4%.
Saskaņā ar CSP datiem nodarbināto skaits pērn visbūtiskāk palielinājās tirdzniecībā, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī apstrādes rūpniecībā. Nostrādāto stundu skaits pieauga gan jau minētajās nozarēs, gan arī tajās, kas atguvās no pandēmijas dīkstāves – izmitināšana un ēdināšana, gaisa transports, tūrisma pakalpojumi, arī azartspēles. Tai pat laikā dažas nozares nedaudz samazināja darbinieku skaitu, piemēram, operācijas ar nekustamo īpašumu, transporta un uzglabāšanas nozare, finanšu un apdrošināšanas sektors.
Ekonomikas izaugsme ir praktiski apstājusies, dažos ceturkšņos pērn jau redzējām kritumu. Vājāka ekonomikas aktivitāte parasti atspoguļojas augstākā bezdarbā. Tomēr šobrīd mēs neredzam izteiktu tendenci, ka darba devēji aktīvi atlaistu darbiniekus. Atsevišķi gadījumi gan, protams, ir. Faktiskais bezdarba līmenis ceturtajā ceturksnī bija 6.7%, pat zemāks nekā ceturksni iepriekš. Janvārī pēc sākotnējā CSP novērtējuma tas pakāpās pavisam nedaudz, proti, līdz 6.9%. Arī Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) dati norāda uz vien nelielu reģistrēto bezdarbnieku skaita pieaugumu. Pieaugums ir līdzīgs tam, ko parasti vērojam šajos mēnešos, un to lielākoties var skaidrot ar sezonālo darbu skaita mazināšanos.
Lai gan ekonomikai šī gada pirmā puse būs sarežģīta, šobrīd nekas neliecina par plaša mēroga krīzi ar būtisku bezdarba pieaugumu. Eiropas Komisijas un CSP veiktās uzņēmumu aptaujas liecina, ka privātais sektors nākamo 3 mēnešu laikā neplāno būtiskas izmaiņas darbinieku skaitā. Tomēr ir nelielas atšķirības starp nozarēm. Vispesimistiskākie šobrīd ir apstrādes rūpniecības uzņēmumi. Darbinieku skaitu mazina vai apsver šādu soli spert, piemēram, ādas izstrādājumu, gumijas un plastmasas izstrādājumu, koksnes produktu un mēbeļu ražotāji, arī būvmateriālu ražotāji. Pasūtījumu skaits mazinās, konkurence saasinās, un ir ražotāji, it īpaši energo-intensīvajās nozarēs, kuri vairs nespēj piedāvāt pievilcīgu cenu ārvalstu tirgos. Uzņēmumi meklē veidus, kā mazināt izmaksas, kā palielināt efektivitāti, un atsevišķos gadījumos arī tiek pieņemts lēmums par ražošanas sašaurināšanu un/vai darbinieku atlaišanu. Tai pat laikā pakalpojumu nozarēs ir vairāk tādu uzņēmumu, kas plāno audzēt darbinieku skaitu. Joprojām ir liels pieprasījums pēc programmētājiem un citiem IT speciālistiem, bet darbiniekus meklē arī, piemēram, gaisa transporta nozare, dažādi administratīvo pakalpojumu sniedzēji.
Šogad gaidāma neliela ekonomikas saraušanās un nedaudz augstāks bezdarbs – ap 7.2% gadā vidēji. Nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences uztur zināmu spriedzi darba tirgū un liek darba devējiem cīnīties par biznesam būtiskākajiem darbiniekiem. Tās arī mudina darba devējus kārtīgi apdomāt, pirms pieņemt lēmumu par darbinieku atlaišanu, it īpaši, ja sagaidāms, ka biznesa apjomu kritums būs neliels un īslaicīgs un ir izveidots finanšu buferis.
Agnese Buceniece, Swedbank Latvija galvenā ekonomista v.i.
