Maijā, gada laikā, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 6,2%. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, saruka par 1,3%, autodegvielas palielinājās par 10,9%.

Inflācija turpina ietekmēt patēriņu mazumtirdzniecībā. Lai arī tēriņu apmēri eiro izteiksmē pieaug, cenu kāpuma dēļ, iepirkumu grozos nonāk mazāk preču. Šī iemesla dēļ lielākas korekcijas piedzīvo pārtikas mazumtirdzniecība. Nevienam vien samazināt pirkumu apjomus ir apzināts lēmums, lai kontrolētu izmaksas. Mazākā mērā sarukusi nepārtikas mazumtirdzniecība, kur korekcijas vairākās preču grupās ir loģisks iznākums pastiprinātajam pieprasījumam iepriekšējo gadu laikā. Grupās, kur vērojama izaugsme – apģērbs un apavi, būvmateriāli un instrumenti, kā arī farmācija produkti – pieaugums varētu turpināties. Sevis un vides sev apkārt sakopšanas prioritāte ir un būs nemainīga.

Uzkrājumu pieauguma izsīkums un nelielais kritums mazumtirdzniecībā norāda, ka iedzīvotāji turpina aktīvi tērēt par spīti cenu kāpumam. Nereti tas uzņēmējus mudina uz tālāku cenu palielinājumu, jo otrā galā ir darbinieki, kas pieprasa algu palielināšanu.

Straujais algu pieaugums un inflācijas kritums signalizē, ka izaugsme mazumtirdzniecībā nav tālu aiz kalniem. Tomēr tuvākos mēnešos joprojām augtās inflācijas apstākļos tā būs nepārliecinoša. Pirktspējas atjaunošanās noritēs pakāpeniski un nevienmērīgi. Inflācija ir piespiedusi un spiedīs noteikt prioritātes tēriņos un, visticamāk, ka iedzīvotāji vasaras mēnešos vairāk pievērsīsies dažādām atpūtas un izklaides iespējām un mazāk pavadīs laiku veikalos.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists