Pēc Centrālās statistikas pārvaldes kalendāri koriģētiem datiem maijā fiksēts mazumtirdzniecības apjomu kritums par 1%. Kaut gan kritumu vērojam jau trešo mēnesi pēc kārtas – tomēr, kā mēs arī gaidījām, tas ir mazāks nekā iepriekš. Salīdzinot ar pērnā gada maiju, samazinājās gan pārtikas (6.2%), gan nepārtikas preču tirdzniecība (1.3%). Turpretim degvielas tirdzniecībai reģistrēts pieaugums par tuvu 11%.
Degvielas tirgotājiem pēdējā gada laikā bija daudzi labvēlīgi apstākļi, kuru dēļ cilvēki daudz aktīvāk izmantoja transportu. Beidzoties pandēmijai, mēs esam atgriezušies savās darba vietās, vairāk ceļojam, apmeklējam pasākumus, uz kuriem arī dodamies ar transportu. Savs pienesums ir arī tūristiem, kas atgriezās valstī.
Maijs pagāja hokeja zīmē, un tika uzsākta arī biļešu tirdzniecība uz Dziesmu un deju svētkiem. Lieliem pasākumiem kopumā būtu pozitīvi jāietekmē ekonomiskās aktivitātes rādītājus, tomēr lielākie ieguvēji ir citas pakalpojumu nozares, ne mazumtirdzniecība. Swedbank karšu datos ir vērojams aktivitātes uzliesmojums tieši ap to laiku, kad sākās Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecība. Iedzīvotāji arī sparīgi izpirka biļetes uz Latvijas izlases hokeja spēlēm. Šie abi notikumi mazumtirdzniecības datos būtisku nospiedumu neatstāj, bet to ietekme ekonomikā būs vērojama, piemēram, kopējā patēriņā, restorānos un ar tūrismu saistītajās nozarēs. Vēl vairāk – uz šī fona mazumtirdzniecībā aktivitāte var pat ciest, jo lielo uzvaru un svētku svinēšana prasa papildus līdzekļus un krietni patukšo maciņus, kas nozīmē, ka pirkumus veikalos var nākties ierobežot.
Jūnija patērētāju noskaņojuma datos hokeja bronzas eiforija nav izteikti manāma – joprojām noskaņojums ir krietni zem ilgtermiņa vidējā. Tas tādēļ, ka cenu līmenis un izmaksu slogs cilvēkiem joprojām saglabājas netīkami augsts. Tomēr pozitīvi, ka jau kopš gada sākuma redzama augšupvērsta tendence – pesimisms sabiedrībā mazinās. Kaut gan ziemas mēnešos mazumtirdzniecības dati pozitīvi pārsteidza, šobrīd mēs redzam, ka tiek tirgots mazāk nekā pērn. Maijā mājsaimniecību noguldījumi auga par 2.2% pret pērno gadu, kas ir pēdējo 10 gadu zemākais rādītājs. Iedzīvotājiem ir arvien grūtāk veidot uzkrājumus. Jau teju pusotru gadu ilgušā pirktspējas krituma ietekmi patēriņa un mazumtirdzniecības datos redzam ar novēlošanos – vien tagad. Tādēļ mazumtirdzniecības datos arī drīzumā gaidāmo pirktspējas atkopšanās sākumu – algas atkal augs straujāk par inflāciju jau tuvākajos mēnešos – redzēsim vien vēl pēc laika.
Laimdota Komare, Swedbank ekonomiste
