EM pārstāve Zīle: Arī nākamgad uzņēmēji saskarsies ar izaicinājumiem darba tirgū; jūtamākas būs arī sankciju sekas

Trešdien, 23. novembrī, tiešsaistē norisinājās BIZNESA KONFERENCE 2023, kas fokusējās uz aktualitātēm un prognozēm 2023. gadam biznesā, ekonomikā un valstī kopumā. Tajā eksperti diskutēja par nozīmīgākajiem nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā, sniedzot arī savas rekomendācijas, kā rīkoties, lai mazāk justu ekonomikas sabremzēšanos un efektīvāk pārvarētu sagaidāmos sarežģījumus.

Konferencē piedalījās sabiedrībā un nozarē atpazīstami, savas jomas speciālisti ar visplašāk pieejamo informāciju tieši uzņēmējiem, runājot par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un Latvijas nākotni 2023. gada kontekstā, tostarp arī Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle, kas ieskicēja ekonomikas attīstības tendences un iespējas 2023. gadā.

Ekonomikas ministrijas pārstāve pauda, ka uzņēmējiem izaicinājumi turpināsies un viens no galvenajiem izaicinājumiem būs saistīts ar darba tirgu un energoresursu krīzi.

“Darba tirgū arvien vairāk ietekmēs darbaspēka novecošanās,” atzina D. Zīle, paužot, ka, “ja mēs gribam dzīvot tikpat labi kā šodien, ir jāparūpējas par produktivitātes pieaugumu.” Viņa atzina, ka ieguvēji būs tie uzņēmēji, kas pārorientēs savu darbību uz procesiem, kas neprasa tik intensīvu darbaspēka iesaisti.

Tāpat viņa norādīja uz to, ka darbaspēka rezerves pakāpeniski izsīkst un situāciju saasina arī darba tirgus reģionālās atšķirības. Vissliktākā situācijā kā ierasts esot Latgalē, kur bezdarba līmenis sasniedzis 12,5%. Vienlaikus viņa atzina, ka kopumā bezdarbs aizvien saglabāsies zemā līmenī.

Tajā pašā laikā viņa atzina, ka šobrīd nevar precīzi pateikt, cik būs vidējā alga tautsaimniecībā – arī to noteiks situācija pasaulē. Savu iespaidu gan atstāšot lēmums no nākamā gada celt minimālo algu līdz 500 eiro mēnesī.

“Uzņēmējiem jādomā arī par energoefektivitāti un kā investēt tajās lietās, kas nodrošina šo energoefektivitāti,” pauda Ekonomikas ministrijas pārstāve, piebilstot, ka uzņēmējiem šajā ziņā šobrīd pieejams arī valsts atbalsts.

“Mēs precīzi nevaram pateikt, kāda būs jaunā tirgus līdzsvara cena elektrībai, gāzei un degvielai, bet 100% varam pateikt, ka atlaide ir tai enerģijai, kas nav iztērēta. [..] Nākamgad noteikti vairāk izjutīsim arī sankciju ietekmi,” uzsvēra D. Zīle.

Konferencē piedalījās arī Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītāja Elīna Dlohi, Citadele bankas privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe, Latvijas Kokrūpniecības Federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kā arī ekonomists un analītiķis akciju tirgū Mārtiņš Krusts un datu analītiķis IT un finanšu sektorā Endijs Lazda.

Biznesa konferences ir strauji augošs biznesu konferenču organizators, kura rīkotās konferences tiešsaistē un klātienē apmeklējuši jau simtiem dalībnieku. Kopš 2020. gada Biznesa konferences organizējušas jau vairāk nekā 20 konferences par dažādām aktuālām tēmām.