Trešdien, 23. novembrī, tiešsaistē norisinājās BIZNESA KONFERENCE 2023, kas fokusējās uz aktualitātēm un prognozēm 2023. gadam biznesā, ekonomikā un valstī kopumā. Tajā eksperti diskutēja par nozīmīgākajiem nākotnes izaicinājumiem, ar kuriem nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā, sniedzot arī savas rekomendācijas, kā rīkoties, lai mazāk justu ekonomikas sabremzēšanos un efektīvāk pārvarētu sagaidāmos sarežģījumus.
Konferencē piedalījās sabiedrībā un nozarē atpazīstami, savas jomas speciālisti ar visplašāk pieejamo informāciju tieši uzņēmējiem, runājot par nākotnes iespējām, izaicinājumiem un Latvijas nākotni 2023. gada kontekstā
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe konferencē runāja par to, kā izaicinājumi un riski – augstās energoresursu un minerālmēslu cenas, pandēmijas izraisītās un karadarbības pastiprinātās problēmas ar materiālu, rezerves daļu un tehnikas piegādes, zaļā kursa prasības u.tml. ietekmē lauksaimniekus, un kādas ir iespējas situāciju nozarē uzlabot.
Kā uzsvēra J. Irbe, izaicinājumi un riski lauksaimniecībā ir ikdienā, bet pēdējo gadu notikumi tos ir pavērsuši citā dinamikā: “Satraukumu bagāts ir bijis arī šis gads. Izaicinājumi gan nozarē vienmēr būs un pastāvēs, taču lielākās bažas šobrīd rada Eiropas Savienības (ES) dabas atjaunošanas plāni.”
Pēc viņa teiktā, lauksaimniekiem liels izaicinājums būs Eiropas Savienības Bioloģiskas daudzveidības stratēģija, kas paredz līdz 2030. gadam izvirzīt mērķis katrā no dalībvalstīm aizsargāt vismaz 30% sauszemes teritorijas. “Tas izsauc lielas bažas, bet saprotam, ka tur kompromiss vēl tiek meklēts, bet tikko ir parādījusies arī iniciatīva par apūdeņošanas pasākumiem, kas paredz upju atgriešanu sākotnējā izskatā. To mēs uzskatām par satraucošu signālu,” atzina I. Irbe.
Tāpat viņš norādīja uz to, ka arī lauksaimniecības nozari, tāpat kā citas jomas, ir ietekmējusi inflācija – elektroenerģijas izmaksas augustā pieauga par 37%, dabasgāze par 53%, kamēr vidējais elektroenerģijas kāpums bija 22,5%. Savukārt minerālmēslojuma cena ir pieaugusi vidēji par 1000 eiro.
“Riski joprojām ir lieli, arī neziņa ir liela un būtiska skaidrība, kā mēs tālāk dzīvosim, būs pavasarī, kad būsim pārdzīvojuši kritisko ziemu un varēsim novērtēt, kā cenas būs mainījušās. Mēs kā nozare darām visu, lai optimizētu savas izmaksas un ieviestu papildus energoefektīvus risinājumus. Ceram gan, ka mums beidzot būs sakārtota likumdošana elektroenerģijas nozarē un šī pašražošana tiks atbalstīta un netiks ievērojami bremzēta, jo likumdošana pa šiem gadiem nav gājusi līdzi vajadzībām un stagnē vēl šīs krīzes gadā. [..] Vienlaikus nevaram nākamgad cerēt uz ievērojamiem izlaides apjomiem un palielinājumiem,” atzina J. Irbe.
Tāpat viņš uzsvēra, ka lauksaimniecību beidzot ir jāatzīst par stratēģisku nozari Latvijā.
Konferencē piedalījās arī Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta vadītāja Dace Zīle, Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglītis, SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītāja Elīna Dlohi, Citadele bankas privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniecei eksporta jautājumos Iveta Strupkāja, Latvijas Kokrūpniecības Federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kā arī ekonomists un analītiķis akciju tirgū Mārtiņš Krusts un datu analītiķis IT un finanšu sektorā Endijs Lazda.
Biznesa konferences ir strauji augošs biznesu konferenču organizators, kura rīkotās konferences tiešsaistē un klātienē apmeklējuši jau simtiem dalībnieku. Kopš 2020. gada Biznesa konferences organizējušas jau vairāk nekā 20 konferences par dažādām aktuālām tēmām.
