Saeimas Krimināltiesību apakškomisija nesen akceptēja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus krimināllikumā, kas paredz līdz piecu gadu cietumsodu par apzināti nepatiesu ziņu izplatīšanu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tieslietu ministrija un deputāti to uzskata par stingru valsts atbildi īpaši pandēmijas laikā pieaugušajiem viltus ziņu apjomiem sociālajos tīklos. Eksperti atzīst, ka tas var nebūt iedarbīgs līdzeklis pret dezinformāciju.

Toties nepatīkamu viedokļu apspiešanai topošais likums var izrādīties noderīgs.

Vārda brīvība ir viens no demokrātijas stūrakmeņiem. Pat mazākais tās sašaurinājums ir bīstams. Tieslietu ministrijā uzrakstīts likums viltus ziņu izplatītāju sodīšanai. Taču pastāv bažas, ka to varēs izmantot arī kā instrumentu pret nepatīkamu viedokļu paudējiem.

Tieslietu ministrijas priekšlikumā Saeimai Krimināllikums papildināts ar pantu: Nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšana.

“Par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas apzināti nepatiesu ziņu vai izdomājumu publiskā izplatīšanā, traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.”

Ja nodarījums radījis smagas sekas, tiesa vainīgo varēs ieslodzīt līdz pieciem gadiem.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns nepieciešamību papildināt likumu skaidro ar sabiedrības un mediju pieprasījumu, lai mazinātu dezinformācijas ietekmi uz demokrātiju.

Tieslietu ministrs, Jaunā Konservatīvā partija Jānis Bordāns norādīja: “Demokrātiju apdraud tas, ja kāds apzināti izplata nepatiesas ziņas. Tagad, dezinformācijas laikmetā var tautas masas virzīt uz vienu, otru pusi, un Ukrainas notikumi tam ir liecinieks. Un tas, kāpēc cilvēkiem nav jābaidās, ka demokrātija tiks apdraudēta, vai godīgi cilvēki nepatiesi apvainoti, jo izmeklētāji un tiesneši zina, kā atšķirt kur ir apzināta mērķtiecīga dezinformācija.”

Arī Saeimas deputātiem no Juridiskās komisijas likumprojekts patīk. Tas viesīs skaidrību, ka izdomājumi internetā ir sodāma rīcība un atturēs no nozieguma izdarīšanas.

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins norādīja: “Mēs redzam, ka labāk būtu skaidri ierakstīt likumā, ka par viltus ziņu apzinātu izplatīšanu, izdomāju izplatīšanu ir paredzēta atbildība. Jo labums ir kāds – gan piemērotājiem ir pilnīgi skaidrs, gan arī sabiedrībai. Jo nu skaidrs, ja mēs tagad sāksim jautāt cilvēkiem, vai viņi saprot, ka huligānisms ietver sevī arī tādu darbību – lielākai daļai tas nav skaidrs.”

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs sacīja: “Ar šo iniciatīvu mērķis ir faktiski precizēt jau esošo regulējumu, kas ir iekļauts huligānisma pantā un kā atzina arī paši piemērotāji, lai skaidrāk precīzāk, gan pašiem piemērotājiem, gan arī sabiedrībai kopumā, būtu vēlams izdalīt ārā citā pantā, kur skaidri un gaiši būtu pateikts, par kādām darbībām pienākas kāda atbildība.”

Jau līdz šim apzinātu izdomājumu publicētājus varēja tiesāt. Par huligānismu. Tagad Bordāna priekšlikums to konkretizē un viņiem būs savs pants. Tam nepieciešamību neredz tiesību eksperte, juridisko zinātņu profesore Valentija Liholaja.

“Es domāju, ka jautājums ir aktuāls, pēdējā laikā, un satraucošs. Un līdz ar to es domāju, ka krimināltiesiskie līdzekļi ir jāiedarbina. Vai vajadzēja jaunu normu, tā ir likumdevēja griba. Es palieku pie sava ieskata, ka tas pants, kas mums pašlaik darbojas, KL 321.pants par huligānismu, tas faktiski aptver šīs darbības, jo huligānisma jēdziens un šo darbību izpratne ir ļoti plaša.Tā var būt jebkāda darbība jebkādā vidē, gan reālā gan virtuālā, ja tiek konstatēts, ka ar šo darbību tiek rupji pārkāpta sabiedriskā kārtība, traucēts cilvēku miers un līdz ar to šeit nevajadzētu būt problēmai,” sacīja Valentija Liholaja.

Tiesību eksperti un arī paši Saeimas juristi atzīst, ka pēc jaunā panta daudz spriedumu nebūs. Jo sociālajos tīklos dezinformācijas masu veido strīdīgi, apšaubāmi vai pat muļķīgi viedokļi, nevis apzināti meli.

“Es skatos uz šo normu, kā skaidrāku un saprotamāku, bet principiāli nu teiksim praksi, situāciju tāda panta pieņemšana nemainīs, jo arī tagad var saukt pie atbildības,” sacīja Judins.

Diskusijas par īpašas atbildības nepieciešamību nepatiesas informācijas izplatītājiem pirms pāris gadiem izraisīja vairākas publikācijas viltus ziņu portālos un pēc tam “Facebook” par sabrukušu lielveikalu un izbēgušiem cietumniekiem. Sākumā izmeklētāji nesaprata, vai tā ir sodāma rīcība. To autors Niks Endziņš tagad ir apsūdzēts par huligānismu.

Pagājušā gada pavasarī sabiedrību pārsteidza Induļa Emša stāstītais par iespējām ārstēt Covid-19 ar lopu zālēm.

Bijušais ministru prezidents Indulis Emsis pauda: “Astoņu zāļu vidū ir pārbaudīts arī Ivermektīns. Un tas ļoti interesantais ir, ka viņš darbojas gan kā imunitāti stiprinošs preparāts, gan simptomu fāzē iedarbojas, gan pēdējā – kad ir plaušās jau.”

Lai gan mediķi un zinātnieki ir pierādījuši, ka Ivermektīns nepalīdz sasirgušajiem, Emsi par izdomājumu izplatīšanu nevar sodīt. Tas ir viņa viedoklis.

Šobrīd tik rupjas viltus ziņas, kādu izplatīšanā apsūdzēts Endziņš, vairs nav sastopamas.

Portāla ”Delfi” sociālo mediju redaktors Jānis Sildniks norādīja: “”Facebook” izdevās to biznesa modeli viņiem kaut kādā veidā ierobežot, sākot likvidēt tās lapas, līdz ar to tas klišķu bizness nenes naudu, līdz ar to vairs nav jēga rakstīt par ”sabrukušām alfām”, jo no tā neko neiegūsti.”

Portāla “Delfi” sociālo mediju redaktors Jānis Sildniks ir kritisks pret Tieslietu ministrijas iniciatīvu. Dezinformāciju sociālo mediju vidē ar krimināllikuma uzlabošanu neizdosies mazināt. Toties var rasties pārpratumi ar vārda brīvības ierobežošanu: “Pēc būtības skatoties, tas ir līdzīgi kā pieņemt likumu par to, kas aizliegtu būt dumjam. Cilvēks mazāk dumjš no tā nekļūtu, bet viņu par to vienkārši drīkstēs sākt sodīt. Šeit ir ļoti liela pelēkā zona, ko mēs definējam par viltus ziņām. Arī pandēmijas kontekstā skatoties vēl nesen mēs zem viltus ziņām varējām palikt kritiku par auduma masku nēsāšanu, jo ir cilvēki, kas tiražēja to, kas tas ir bezjēdzīgi, varēja pilnīgi mierīgi tikt pabāzti zem pandēmijas dezinformācijas, tad šobrīd mums eksperti saka, ka audumu masku nēsāšana ir tas pats kas ticēšana āderēm.”

Juristi – gan eksperti, gan Saeimā ievēlētie -nmierina, ka izmeklētāji un tiesas spēs nošķirt apzinātu, ļaunprātīgu izdomājumu publicēšanu no viedokļa un par neparastu pārdomu publicēšanu nevienu cietumā neliks. Tomēr vēlmi brīvi izteikties var apraut pats process, kamēr kriminālikuma ietvaros izmeklētāji mēnešiem vai pat gadiem pie ekspertiem skaidros, vai tas tiešām ir viedoklis. Satraukta par likumprojekta straujo virzību pirms rudenī gaidāmajām vēlēšanām ir Saeimas opozīcija.

Saeimas deputāts Viktors Valainis sacīja: “Ja pret cilvēku tiktu ierosināts uz šī likuma pamata jebkāds process, tas viņam liktu pārdomāt pēc tam vispār vai kaut ko teikt, jo tas nekādā veidā nav nekas patīkams, ja tu pat pieļauj tādu iespēju, ka pret tevi varētu vērsties. Tas savā ziņā ierobežos cilvēku iespējas izteikties. Tas ir tas, kas ir visbīstamākais.”

Patlaban likuma projekts Saeimā uzsācis strauju virzību uz pieņemšanu. Tur tos jau par pareiziem atzinusi Krimināltiesību politikas apakškomisija un nākamnedēļ vētīs Juridiskā komisija. Tajā arī, visticamāk, vairākumam deputātu iebildumu nebūs. Projektam ir koalīcijas atbalsts.

To, vai publisku traci sacēlis apzināti nepatiess izdomājums vai viedoklis, kriminālprocesā uzdos izvērtēt ekspertiem. Tā kā ekspertu šajā jomā nav daudz, var izrādīties, ka par atbildību lems tikai pāris cilvēku.