Eksperti: Izaugsme turpinās, tomēr Latvija nav imūna pret eiro zonas problēmām

Eksperti: Izaugsme turpinās, tomēr Latvija nav imūna pret eiro zonas problēmām

Latvijā 2011.gada 4.ceturksnī bija visspēcīgākais ekonomikas pieaugums Eiropas Savienībā. Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 5% gada laikā, apsteidzot gan Lietuvu (4.4%), gan Igauniju (4%).

Tā secināts jaunākajā Swedbank mēneša apskatā.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna par galvenajiem apskata secinājumiem norāda: "Lai arī ekonomikas izaugsme palēninājās, optimisms 2011.gada 4.ceturksnī bijis samērā spēcīgs. Mazumtirdzniecības apgrozījums ir samazinājies pret iepriekšējo ceturksni, bet būvniecības izlaide un apstrādes rūpniecība turpināja augt. Kāpums bija novērojams arī kravu pārvadājumos un tūrismā. Tātad, kaut arī ceturkšņa griezumā dažās no galvenajām Latvijas tirdzniecības partnervalstīm IKP kritās, eksporta nozaru attīstība ir bijusi laba."

2012.gada janvārī-februārī ražotāju un patērētāju optimisms vēl uzlabojās salīdzinājumā ar pērna gada beigām. Nodokļu ieņēmumu izaugsme janvārī arī saglabājās spēcīga. Reģistrētā bezdarba kāpumam janvārī-februārī, visticamāk, ir sezonāls raksturs. Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums janvārī ir bijis ievērojams. Tātad, visticamāk, ekonomiskā aktivitāte ir turpinājusi augt, raksta NRA.lv

Turpmākā attīstība būs atkarīga no tā, cik lielā mērā vājināsies pieprasījums pēc Latvijas eksporta. Mājsaimniecību tēriņi un investīciju dinamika būs atkarīga no eksportējošo nozaru (apstrādes rūpniecība, tūrisms, transports) rezultātiem. Bāzes scenārija ietvaros 2012.-2013.gadā ir paredzama ekonomikas izaugsme, tomēr nenoteiktība joprojām ir pašreizējās "spēles" pamatā. Dati tiek publicēti ar aizkavēšanos un var radīt nepatīkamus pārsteigumus.

Līdz ar to rīcības plāni vairākiem scenārijiem būtu lietderīgi gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā, lai tie varētu ātri reaģēt uz ekonomiskās situācijas izmaiņām. Turklāt jāņem vērā, ka, pat ja ekonomikas izaugsme turpināsies, tā pati par sevi neatrisinās daudzās ekonomikas problēmas, tai skaitā ienākumu nevienlīdzību, pārāk lēnu darbavietu radīšanu, bezdarbnieku prasmju neatbilstību un reģionālo nelīdzsvarotību, iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanu.