Vācijas Federālā prezidenta birojs skaidrojis, ka K. Vulfs atkāpies politisku, nevis personīgu iemeslu dēļ, tāpēc viņam saskaņā ar 1953. gadā pieņemto likumu pienākas visas garantijas, vēsta Deutsche Welle. Šādam traktējumam piekrituši gan K. Vulfa partijas biedri no Kristīgo demokrātu savienības, gan opozīcijā esošie sociāldemokrāti, kuru ģenerālsekretāre Andrea Nālesa atzinusi, ka pensijas piešķiršana bijušajam prezidentam ir absolūti likumīga. Viņa gan atgādinājusi, ka sociāldemokrāti jau pirms vairākiem gadiem aicinājuši kancleri A. Merkeli pārskatīt 1953. gada likumu par garantijām bijušajiem valsts vadītājiem.

Konstitucionālo tiesību eksperts Hanss Herberts fon Arnims uzsvēris, ka situācija nav viennozīmīga – politisks spiediens uz K. Vulfu, protams, ir bijis, taču galvenais viņa demisijas iemesls tomēr bija neētiska rīcība, saņemot bezprocentu aizdevumus, melošana un izvairīšanās no skaidru atbilžu sniegšanas. Pēc H. H. fon Arnima domām, tie ir personīgi, nevis politiski iemesli, tāpēc prezidenta biroja lēmumu būtu iespējams pārsūdzēt konstitucionālajā tiesā, raksta NRA.lv. 

«Es vēlētos, lai bijušais federālais prezidents būtu pietiekami gudrs un atteiktos no goda pensijas. Šādā veidā viņš varētu atgūt zaudēto Vācijas iedzīvotāju uzticību un cieņu,» intervijā Bild norādījis bijušais prezidents Valters Šēls. Līdzīgi domā arī lielākā daļa Vācijas iedzīvotāju – Emnid aptauja liecina, ka tikai 19% uzskata, ka eksprezidents ir nopelnījis milzīgo pensiju, bet 78% ir pārliecināti, ka tā viņam nepienākas.

Pat abstrahējoties no pensijas milzīgā apjoma (tā 16 reižu pārsniedz vidējo pensiju Vācijā), Kreiso partijas deputāts Dītmārs Bartšs norādījis uz absurdu – K. Vulfs pensionējas jau 52 gadu vecumā. «Tas neliekas normāli sabiedrībā, kur pensionēšanās vecums tiek palielināts līdz 67 gadiem,» viņš uzsvēris sarunā ar Mitteldeutsche Zeitung.Kristiāns Vulfs