Lai gan pasaules tirgū naftas cena kopš marta sākuma samazinās, degvielas uzpildes stacijās Latvijā vērojams pretējs efekts – benzīna cena divu nedēļu laikā pieaugusi par aptuveni 1 eirocentu litrā.

Notikumi Ukrainā un tiem sekojošās naftas tirgus svārstības pasaules biržās degvielas tirgū Latvijā pagaidām nav ietekmējušas, NRA.lv uzsver aptaujātie degvielas tirgotāji.

«Šobrīd Ukrainas notikumu ietekme vēl nav jūtama. Pagaidām grūti prognozēt, kā risināsies notikumi un vai tas ietekmēs degvielas cenas Latvijā,» Neatkarīgajai skaidro Neste Latvija mārketinga un klientu attiecību vadītāja Ilze Pērkone. Arī Virši A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš uzskata, ka notikumi Ukrainā pagaidām būtiskas izmaiņas Latvijas degvielas tirgū nav radījuši. Piemēram, Virši A degvielu iepērkot Mažeiķos, kur nafta tiek iepirkta no Eiropas Savienības, ar kuru ir noslēgts ilgtermiņa līgums par konkrētām degvielas cenām.

Savukārt Statoil Fuel&Retail Latvia degvielas produktu attīstības direktors Viesturs Astičs Neatkarīgajai uzsver, ka atbilstoši tirgus analītiķu sniegtajai informācijai nav iespējams viennozīmīgi novērtēt Ukrainas un Krievijas konflikta ietekmes apmēru uz degvielas cenām pasaulē un līdz ar to arī Latvijā. «Tas skaidrojams ar to, ka paralēli notikumiem Ukrainā degvielas produktu cenas pasaules biržās ietekmējušas arī jaunākās ziņas par ASV un Ķīnas ekonomikas datiem, ASV stratēģisko naftas rezervju ieplūdināšanu ekonomikā un citi notikumi,» atzīst V. Astičs.

Arī citi tirgus analītiķi norāda gan uz Ķīnas vājo izaugsmi šā gada pirmajos divos mēnešos, gan uz mazumtirdzniecības kāpumu ASV, kas varētu būt ietekmējis naftas cenas pasaules biržās. Vienlaikus pagājušajā nedēļā ASV no stratēģiskajām rezervēm tirgū ieplūdināja piecus miljonus barelu naftas, lai pārbaudītu reģionālās cauruļvadu sistēmas Teksasā un Luiziānā. Tomēr analītiķi uzskata, ka šāds lēmums pieņemts, reaģējot uz riskiem par Krievijas naftas un gāzes piegāžu traucējumiem Eiropā saistībā ar Ukrainas krīzi. Rezultātā naftas cena pēdējo nedēļu laikā teju ik dienu ir samazinājusies.

J. Riekstiņš gan skaidro, ka šābrīža politiskā situācija starp Krieviju un Ukrainu ir viļņveidā mainījusi naftas cenas starptautiskajās biržās. Piemēram, 3. martā, kad Krievijas militārie spēki ienāca Krimā un ieņēma tās svarīgākās institūcijas, jēlnaftas cena par barelu uzkāpa līdz 112 dolāriem, kas bijis augstākais rādītājs kopš 30. decembra. Savukārt vēlāk, kad esošā situācija Ukrainā nepārvērtās atklātā kara stāvoklī, divu dienu laikā jēlnaftas cenas atkal kritās aptuveni līdz 108 dolāriem par barelu. «Šobrīd naftas cenas svārstās dolāra robežās no dienas uz dienu, ar tendenci uz cenas samazināšanos. Līdz ar to, kamēr Krievija neveic atklātu karadarbību, naftas cenu svārstības ir minimālas,» bilst J. Riekstiņš. Pēc viņa vērtējuma, līdz ar to straujam degvielas cenu kāpumam Eiropā šobrīd nevajadzētu būt. «Protams, ilgtermiņā ir jāskatās, kā ES un ASV pieņemtās sankcijas pret Krieviju ietekmēs kopējos naftas biržu rādītājus un katras valsts ekonomiku kopumā. Skaidrs ir tas, ka ekonomiskā aktivitāte pierims arī citās nozarēs un uzņēmumos, kas ietekmēs degvielas nozari un ekonomiku kopumā. Tādā gadījumā arī cilvēki noteikti kļūs piesardzīgāki un ierobežos savus tēriņus,» atceroties vēl nesen pārdzīvoto ekonomisko krīzi, saka J. Riekstiņš.

Arī V. Astičs nenoliedz Latvijas degvielas cenu atkarību no degvielas produktu cenas pasaules biržās. «Latvija nav degvielas produktu ražotājvalsts. Līdz ar to degvielas cenas Latvijā tieši ietekmē degvielas produktu cenas pasaules biržās. Tāpēc tas, kāda varētu būt degvielas tirgus un degvielas cenu tālākā attīstība Latvijā, būs tiešā mērā saistīts ar degvielas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās,» teic V. Astičs.

Degvielas cenas* 18. martā, EUR/l

Degvielas tirgotājs E95 E98 DD Autogāze

Neste 1,332 1,372 1,302 –

Lukoil 1,342 1,385 1,314 0,589

Dinaz (Uzvaras bulv.) 1,342 1,382 1,312 –

Virši A 1,309 1,349 1,299 –

Viada 1,345 1,388 1,315 –

* cenas var mainīties dienas laikā un var būt atšķirīgas dažādās DUS