Nauda apsteidz cilvēkus

Pirkt dzīvokli dzīvošanai nav stilīgi. Jāpērk pārdošanai vai izīrēšanai labā ticībā, ka pircēji un īrnieki noteikti atradīsies.

Pavisam stilīgiem cilvēkiem noteikti kaut kur mētājas 300–500 tūkstoši eiro, par kuriem nopirkt dzīvokli Vecrīgā, jo tur divu triju gadu laikā cenas dubultojušās. Noteikti tās celsies vēl, jo nauda taču pievelk naudu. Tiem, kuri tikai kandidē uz stilu, pietiek ar 30–50 tūkstošiem eiro, lai nopirktu vienu divus dzīvoklīšus padomju laika blokmājā izīrēšanai. Tur savukārt īres maksas divu triju gadu laikā esot dubultojušās. Šādi apsvērumi jau pāris gadus palielina ne vien mājokļu cenas, bet arī apriti, t.i., reģistrēto darījumu skaitu, par spīti tam, ka Rīgā un visā Latvijā reģistrēto cilvēku skaits sarūk, raksta NRA.lv.

Būtu veltas pūles iedabūt Latvijā cilvēkus ar labu, bet vai nu tāpēc vispār jāatmet cerības uz cilvēkiem. Kas pirms pāris nedēļām šķistu pilnīgas blēņas, par to šodien jau var padomāt un parunāt. Atcerēsimies, ka pa tiem pašiem pāris gadiem, kamēr mēs stumdījām viens otram tukšos dzīvoklīšus un mājas Pierīgas pļavās, no 14 miljoniem Sīrijas iedzīvotāju 2–3 miljoni izmuka no valsts. Parēķināsim, cik tas būtu no 40 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju. Piebildīsim, ka nekomfortabli var sajusties daudzi cilvēki ne tikai Ukrainā. Turpināsim cerēt, ka šo cilvēku nauda Latvijā parādīsies ātrāk un lielākā apjomā, nekā viņi paši. Neielaidīsimies uz variantiem, ka tie paši notikumi var vai nu tikai apcirst naudas un cilvēku plūsmas, vai padarīt tās negatīvas tādā nozīmē, ka mums pašiem būs jāmūk.

Gaidot uz lielajiem notikumiem, nepametīsim novārtā savas nelielās lietas. Rīgā, lūk, februārī kārtējo reizi augušas standartapbūves dzīvokļu cenas. Tās ir cenu virzības rādītāji mājokļu cenām visos cenu līmeņos, kas aizpilda visas iespējamās vērtības amplitūdā no desmit reizēm virs līdz desmit reizēm zem indeksa nominālvērtības. Cita lieta, ka daudzas vērtības ir sastopamas retāk nekā reizi gadā un tāpēc nepadodas statistiskiem mērījumiem.

Cenu pieaugums februārī realizējās kā zemāko cenu līmeņu pietuvināšanās augstākajam. Ober Haus vairs nemainīja kopš pērnā decembra noteikto cenu 625 eiro par dzīvokļa kvadrātmetru, bet Arco Real Estate piemeta savai cenai piecus (=622) un Latio – četrus (=610) eiro. Turpināja sarukt māklerfirmu aprēķināto vidējo cenu izkliede, kas rodas tāpēc, ka katrai firmai uzticēto nekustamo īpašumu portfelis un darījumu uzskaites nianses atšķiras arī standartapbūves segmentā.

Notikušo darījumu cenu tuvināšanās neizslēdz cenu atšķirību padziļināšanos starp standartapbūves segmentiem atkarībā no teritorijas. Arco Real Estate valdes loceklis Māris Laukalējs akcentēja paredzamību, ar kādu vienādu dzīvokļu cenas samazinās Bolderājā, ir sastingušas Vecmīlgrāvī, bet pieaug Imantā, Āgenskalnā un tāpat Iļģuciemā, nodrošinot Rīgai vidējo cenu kāpumu. Tādā veidā nauda ierāda ceļu naudai, kam dažkārt seko arī cilvēki.