Bažījas par iespējamu "degvielas cenu karu"

Bažījas par iespējamu "degvielas cenu karu"

Realitātē degvielas cena uz izkārtnes pie benzīntankiem ir nosacīta, jo lielākā daļa klientu degvielas uzpildes stacijās iepērkas ar atlaidēm, saka Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Stirāns izdevumam «SestDiena» stāstīja, ka degvielas tirgotāji rēķinās ar sabiedrību, kas gan esot runga ar diviem galiem.

«Citi tirgotāji nevar likt tādu cenu, kāda ir servisa līderim [«Statoil»], jo tad tā būtu pašnāvība — tīri objektīvi šiem tirgotājiem ir cits servisa līmenis un cenas ir objektīvi zemākas,» situāciju skaidro Stirāns.

«Šādā situācijā, ja tā turpinātos, mazākiem tirgotājiem būtu jāpārdod degviela «pa nullēm» vai, var izrādīties, tie spiesti pārdot pat ar mīnusiem. Tas var novest līdz bankrotam — nedod Dievs, mums situāciju, kāda bija Igaunijā, kur pērn divi lielie mazumtirgotāji uzsāka cenu karu. Mazajiem tīkliem tā bija iznīcība,» skaidro Stirāns, piebilstot, ka patērētāji arī ilgtermiņā paliek zaudētājos, jo mazinās konkurence.

Degvielas cena benzīntankā veidojas no četriem komponentiem, no kuriem mazumtirgotājs uz vietas var ietekmēt tikai 6%-7%, norāda eksperts. Ar šiem procentiem tirgotājam ir jānosedz visi savi izdevumi — sākot no darbaspēka un beidzot ar salvetēm — un jāspēj vēl nopelnīt, raksta Apollo.lv.

Cerības uz valsti, kas varētu samazināt nodokļus, lai degviela nekļūtu dārgāka, ir naivas. Valstij šobrīd aiziet 50 santīmu no katra lata, kas samaksāts par degvielas litru.

Stirāns norāda: valsts kādā krīzes momentā varētu piekāpties un samazināt nodokļu slogu, bet — tikai par vienu santīmu uz litru. Šis santīms vienkāršam pircējam neko būtiski nemainītu.