Aprīlī Latvijas lielajās ostās kopumā pārkrauti 3,55 miljoni tonnu kravu un salīdzinājumā ar martu iepriekš tas ir samazinājums par apmēram ceturto daļu jeb 1,09 miljoniem tonnu, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie operatīvie dati.
“Lai gan kopumā gada pirmajos mēnešos tranzīta nozarē dinamika ir pozitīva, ņemot vērā nenoteiktību loģistikas nozarē un globālos satricinājumus, ilgākā laika posmā uz šiem rādītājiem jāraugās piesardzīgi,” vērtē satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Viņš uzsver, ka turpmāk liela nozīme būs sadarbībai ar Vidusāzijas valstīm, ar kurām notiek aktīvs darbs jaunu kravu piesaistei.
Dati liecina, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās starptautiskās sankcijas aprīlī jau radīja ietekmi uz kravu apgrozījumu ostās, un ir prognozējams, ka turpmāk šis faktors atstās arvien nozīmīgāku iespaidu uz tranzīta nozares darbu.
Gada pirmajos četros mēnešos lielajās ostās pārkrauti 3,24 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir pieaugums par 16 reizēm, salīdzinot ar pagājušā gada šādu pašu periodu. Taču aprīlī pārkrautie 795,3 tūkstoši tonnu akmeņogļu tomēr ir samazinājums par 26% attiecībā pret martu. Visvairāk akmeņogļu aprīlī pārkrauts Ventspils ostā – 461,3 tūkstoši tonnas, kam seko Rīgas osta ar 331,2 tūkstošiem tonnām un visbeidzot Liepājas osta ar pārkrautiem 2,8 tūkstošiem tonnām ogļu.
Samazinājums par 27% aprīlī attiecībā pret martu bija arī naftas produktu kravām. Kopumā ostās aprīlī pārkrauti 569,2 tūkstoši tonnu naftas produktu un arī šajā segmentā līdere bijusi Ventspils osta ar pārkrautu 431,1 tūkstoti tonnu naftas kravu, tam seko Rīga ar 108,9 tūkstošiem tonnām naftas produktu kravu un Liepāja, kas aprīlī pārkrāva 28,2 tūkstošus tonnas naftas produktu.
Sankciju ietekmē būtiski samazinājies ķīmisko beramkravu apjoms – kopumā šogad pārkrauti 478,9 tūkstoši tonnu šī kravu veida, kas ir par 21,7% mazāk nekā pagājušajā gadā pirmajos četros mēnešos. Turklāt ievērojami samazinājies ķīmisko beramkravu apjoms aprīlī pret martu – pārkrauti 20,7 tūkstoši tonnu kravu un tas samazinājums par 83%.
Ģenerālkravu grupā gada pirmajos četros mēnešos ir pieaugums par 10,4 % attiecībā pret pagājušo gadu – pārkrauti 4,54 miljoni tonnu kravu. Tajā skaitā konteinerkravu apjoms palielinājies par 12,5% un sasniedza 1,61 miljonu tonnu un līdere šajā kravu grupā gan aprīlī gan visos gada četros mēnešos kopumā bija Rīgas osta. Ro-ro kravu segmentā pieaugums janvārī-aprīlī bija 18,4%, kokmateriāli šogad pārkrauti par 2,2% vairāk, savukārt metāla kravās turpinās samazinājums un tās pārkrautas par 50,5% mazāk.
Dzelzceļa kravu pārvadājumi gada pirmajos četros mēnešos attiecībā pret 2021. gadu palielinājušies par 20,3% – pārvadāti kopumā 9,06 miljoni tonnu kravu, pusi no šīm kravām veido eksporta pārvadājumi. Aprīlī turpinājās izmaiņas kravu izcelsmes valstīs – vēl par 28,9% samazinājās kravu pārvadājumi no Krievijas, par 21% – no Baltkrievijas, savukārt aprīlī attiecībā pret martu par 112% pieauga Uzbekistānas kravas un par 10,7% no Kazahstānas vestās kravas.
