Jau iepriekš tika plānots, ka valdība par airBaltic nevis lems, bet interesēsies un konsultēsies. Solītie lēmumi izrādījās lēmumi turpināt sarunas ar airBaltic privātajiem līdzīpašniekiem, lai sagatavotu galīgo lēmumu. «Šodien valdība uzklausīja informāciju par sarunu gaitu pēdējās divās nedēļās,» vakar savu pārskatu par valdības sēdē lemto iesāka V. Dombrovskis. Pēc tam demonstratīvi negribīgi tika atklāts, ka valdība ne vien uzklausījusi informāciju, bet arī izlēmusi, ka lielāka varbūtība esot pieņemt lēmumu par valsts līdzdalību airBaltic pamatkapitāla palielināšanā, ja tam neradīsies šķēršļi, raksta NRA.LV.
Vakardienas lēmums šķiet pašsaprotams, jo tā alternatīva, vismaz pēc valdībā iepriekš apspriestā, būtu airBaltic atpirkšana no privātajiem akcionāriem. Tie par savu kapitālu (par saviem parādiem!) sāka prasīt vispirms 90 un pēc tam kaut tikai 70 miljonus latu. Šādas naudas maksāšana valdībai un valdošās koalīcijas partijām būtu finansiāla un politiska pašnāvība, tāpēc valdība vakar deva priekšroku mazāk uztraucošam risinājumam. V. Dombrovskis apstiprināja, ka arī tas būs jāsaskaņo ar Latvijas kreditoriem. Nauda tiktu gādāta, oficiāli grozot Latvijas 2011. gada budžetu. Tas neatbilst pēdējo gadu praksei budžeta likumu negrozīt, bet valdības izdevumu palielināšanu nosaukt par apropriāciju. Pērn tādā veidā budžeta deficīts tika palielināts no 524 līdz 917 miljoniem latu, t. i., par daudz lielāku summu, nekā tiek solīts airBaltic. Tagadējā valdība sniedz solījumu jau nākamās Saeimas un valdošās koalīcijas vārdā. Līdz ar to V. Dombrovska solījums ir tikai solījums, kas neuzliek nekādus pienākumus ne viņam, ne nākamajām Latvijas valdībām.
Informācijas sniegšanā par valdības sēdes rezultātiem airBaltic sakarā vakar piedalījās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un valdības nolīgtā finanšu konsultanta Prudentia pārstāvis Kārlis Krastiņš. Nepiedalījās finanšu ministrs Andris Vilks vai kāds cits no Finanšu ministrijas, kurai, kā izrādījās, airBaltic glābšanā uzticēta galvenā loma. Proti, tai jānodrošina nauda uzņēmuma uzturēšanai gadījumā, ja izsīkst airBaltic kreditoru pacietība kreditēt uzņēmumu, kas katru mēnesi zaudē vienu divus miljonus latu.
U. Augulis pakavējās pie tā, ka valsts ieguldījums airBaltic pamatkapitālā ir saistīts ar uzņēmuma prezidenta Bertolta Flika nomaiņu. Valdībai jau esot padomā nākamais uzņēmuma vadītājs, kas vadījis vēl lielāku uzņēmumu par airBaltic. Pirms B. Flika krēsla atbrīvošanas ministrs neatklāja ne šo kandidātu, ne to, vai tādā gadījumā arī alga nākamajam airBaltic vadītājam nebūs lielāka nekā B. Flikam, kas skaitās Latvijas valsts vislabāk atalgotais cilvēks.
airBaltic B. Flika vārdā vakar izplatīja informāciju, ka B. Fliks šodien rīkošot preses konferenci Berlīnē, bet vakar vēlā pēcpusdienā šī ziņa tika atsaukta. Tas notika tajā pusstundā, kas šķīra valdības sēdes beigas no V. Dombrovska preses konferences sākuma. Rodas iespaids, ka īstie lēmumi tika pieņemti šajā pusstundā telesarunās starp V. Dombrovski, B. Fliku un varbūt vēl kādām ieinteresētām personām, bet valdībai šajā procesā bija dekoratīva vai konsultatīva nozīme. K. Krastiņš neslēpa, ka par galveno personu sarunās izvirzās airBaltic lielākais kreditors – Latvijas Krājbanka – un ar to saistītas personas.
