Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai taisnīgāk noteiktu mājokļa pabalsta apmēru ģimenēm ar bērniem.

NA rosina paaugstināt koeficientu, ko izmanto mājokļa pabalsta aprēķināšanai mājsaimniecībām, kurās aug bērni, tai skaitā ģimenēm ar pilngadīgiem jauniešiem, kas nav sasnieguši 24 gadu vecumu un mācās vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs. Tas ļaus labāk segt ģimeņu reālos izdevumus, jo pašreizējie nosacījumi neatbilst faktiskajai cenu situācijai.

“Bērnu esamība mājsaimniecībā būtiski palielina ikdienas izdevumus, un valsts nedrīkst izlikties, ka šī atšķirība neeksistē. Ģimenēm ar bērniem šobrīd tiek piemērots zemākais iespējamais koeficients – tāds pats kā darbspējīgām personām, kas uztur tikai sevi. Valsts pienākums ir veidot sociālo politiku, kas atbalsta ģimenes un veicina pozitīvu demogrāfisko attīstību, nevis padziļina nevienlīdzību un riskus bērnu labklājībai,” norāda Ilze Indriksone, Saeimas deputāte.

NA norāda, ka esošais likumā garantētais minimālais ienākumu slieksnis bērniem pat nesedz viņu pārtikas izmaksas. Proti, likumā noteiktā minimālā sliekšņa summa 7-14 gadus vecam bērnam ir 170 eiro, turpretī Labklājības ministrijas pasūtītā pētījumā norādīts, ka šīs vecumgrupas pārtikas groza vērtība vien ir 175 eiro. Tātad pārtikas izmaksas ir par pieciem eiro augstākas nekā šobrīd likumā atvēlētā summa. Savukārt 15-17 gadu vecam jaunietim pārtikas groza vērtība ir 222 eiro, tātad par 52 eiro lielāka nekā likumā noteiktais minimālais slieksnis. Tas nozīmē, ka pie esošā regulējuma mājsaimniecībā netiek atstāts pietiekams līdzekļu apjoms pat bērna pārtikas iegādei, kas ir tikai daļa no visiem nepieciešamajiem izdevumiem.

NA ieskatā tas palielina bērnu nabadzības un sociālās atstumtības riskus, kā arī ir pretrunā gan Satversmes tiesiskās vienlīdzības principam, gan Latvijas starptautiskajām saistībām bērnu tiesību aizsardzības jomā.