Trešais ceturksnis ekonomikā pagāja optimisma zīmē, sparīgi deldējot pirmajā pusgadā iegūtos zaudējumus. Kāpums trešā ceturkšņa laikā par 6,6% apstiprina ekonomikas elastīgumu. Gada izteiksmē kritumu izdevies samazināt līdz 3,1%. IKP ietekmēja apjoma pieaugums ražojošajās nozarēs par 0,4%. Samazinājums saglabājās pakalpojumos par 4,8 %, bet pārliecinošākā atgūšanās ritēja mazumtirdzniecībā (+4,3%).
Visai veiksmīgā atgūšanās ir devusi ar labākas izejas pozīcijas sagaidot otro vilni. Trešā ceturkšņa laikā pasaules ekonomika ir atguvusi aptuveni 60% no pirmajā pusgadā zaudētā, bet atveseļošanās lielākajā daļā jau ir palēninājusies. Valstu un reģionu perspektīvas izriet no panākumiem vīrusa kontrolē un politiskās reakcijas. Tieši tādēļ Eiropas perspektīvas ir kļuvušas sarežģītākas, jo otrie viļņi ir izraisījuši jaunus ierobežojumus.
Turpmākais scenārijs? Lai arī daudzas valstis īsteno ierobežojumu pastiprināšanu, tie salīdzinājumā ar pavasarī ieviestajiem kļuvuši elastīgāki. Tomēr otrais epidēmijas uzliesmojums, visdrīzāk, būs ilgāks nekā pirmais. Rezultātā tas eirozonas ekonomikas atlabšanu iesaldēs uz nākamajiem sešiem mēnešiem. Daudzas valstis piedzīvos atkārtotu lejupslīdi. Jau oktobrī Eirozonas PMI ekonomiskās aktivitātes rādītājs nokritās līdz 49,4 – četru mēnešu zemākajam līmenim, kas norāda uz apstākļu pasliktināšanos. Noturīgākai izaugsmei vajadzētu atsākties nākamā gada otrajā ceturksnī, ar nosacījumu, ka vīrusa izplatība tiek kontrolēta.
No tā arī izriet Latvijas ekonomikas perspektīvas. Primāri – cik organizēti un prasmīgi tiks vadīts COVID-19 otrais vilnis. Tas atkarīgs ne tikai no proaktīvas valdības rīcības un komunikācijas, bet arī sabiedrības spējā ievērot nosacījumus. Otrs – cik efektīvi būs atbalstošie stimuli. Tuvākajā pusgadā patēriņš paliks vājš, jo ierobežojumi un piesardzības palielināšanās bremzēs atgūšanos. Lai gan mazumtirdzniecība strauji pieaug, kopējie patēriņa izdevumi atjaunosies pakāpeniski un pirmskrīzes līmeni varētu sasniegt tikai uz nākamā gada beigām vai tikai 2022. gadā.
Nākamā gada sākums ekonomikā izskatās vājš, kā dēļ izšķiroša nozīme būs publiskajiem stimuliem. Novērojumi rāda, ka uzņēmumu investīciju plāni būtiskas korekcijas vēl neuzrāda, lai gan ir skaidrs, ka nenoteiktība atstās ietekmi uz uzņēmēju kapitāla izdevumiem. Turpmākajos gados investīcijas un būvniecību atbalstīs ES Atgūšanās fonds un Rail Baltica projekts. Tomēr tuvākā pusgada laikā ES atveseļošanās fonda līdzekļi pieejami, visdrīzāk, nebūs. Tādēļ investīciju izdevumi ir jāpārskata, lai izvairītos no jaunas lejupslīdes riskiem, pat, ja tas nozīmē budžeta deficīta palielināšanu.
Cerības, ka visu atrisinās vakcīnas paradīšanās, šķiet, pārlieku sakāpinātas. Arī šādā gadījumā vīruss būs klātesošs risks, kas nozīmē, ka pielāgošanās jaunajiem apstākļiem, tai skaitā digitalizācijas projektu īstenošana, atmaksāsies. Iespējams, ka jārēķinās ar lielāku ekonomiskās aktivitātes sezonalitāti, tāpat kā to, ka daudzi piesardzības pasākumi ir uz palikšanu. Straujais un masīvais vīrusa uzplaiksnījums norāda, ka pēc ierobežojumu cēliena sekos arī prognožu pārskatīšanas vilnis. Pašreizējā IKP prognoze šim gadam ir -4,6%, bet 2021. gadā ekonomika atgūsies par 4,3%.
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists
