Lielākā daļa pieejamo datu liecina, ka Latvijas ekonomika jau kopš gada sākuma ir recesijā, vai mazākais – stagnācijā. Savukārt Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) publicētie dati par iekšzemes kopproduktu (IKP) rāda, ka, zināmā mērā pateicoties iekasētajiem produktu nodokļiem, ekonomikai 3. ceturksnī veicies necerēti labi. CSP ziņo, ka IKP salīdzināmajās cenās trešajā ceturksnī auga par sezonāli koriģētiem 0.6%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Pret 2022. gada 3. ceturksni kalendāri izlīdzinātajos datos reģistrēts kāpums tādā pat apmērā (0.6%). Pozitīvie rezultāti izpaliek vienīgi neizlīdzinātos datos, kur pret pērno gadu vērojams pavisam neliels kritums (-0.1%).
Lai gan IKP rezultāti ir ievērojami labāki nekā gaidīts, kopējo stāstu tas nemaina, un tuvāko ceturkšņu aina rādās visai pelēka. Kāpēc tā? Pēc CSP aplēsēm reālajā ekonomikā pievienotā vērtība ir kritusies – ražojošās nozares 3. ceturksnī saruka par 3.3%, bet pakalpojumi – par 0.1%. Savukārt par 1.9% audzis iekasēto produktu nodokļu apjoms, “uzprišinot” kopējo IKP rezultātu.
Trešā ceturkšņa ekonomikas kāpums izskatās aizdomīgi līdzīgs tam, kādu it kā redzējām gada sākumā. Arī tad sākotnēji tika izziņots, ka ekonomikā reģistrēts pieaugums, un tas bija lielākoties pateicoties iekasētajiem produktu nodokļiem. Tomēr pirmā ceturkšņa pozitīvais IKP rezultāts pēc datu revīzijas tika nomainīts uz IKP kritumu. Cik noprotams, problēma ir tajā, ka vienotajā nodokļu kontā iemaksātos EUR nav tik viegli “sadalīt” pa dažādiem nodokļiem. Tā rezultātā gada sākuma vērtējums par IKP attīstību izrādījās pārlieku optimistisks. Zināmas bažas ir, ka līdzīgi varētu būt noticis arī šoreiz, tomēr īsto bildi redzēsim vien pēc kāda laika.
Pieejamie dati par attīstību nozarēs norāda uz ekonomikas vārgumu. Nebeidzas grūtības apstrādes rūpniecībā – visticamāk aizvadītajā ceturksnī jau piekto ceturksni pēc kārtas turpinājis krist apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms. Šobrīd jau teju puse visu nozares uzņēmumu ziņo, ka pieprasījuma trūkums ievērojami kavē tālāku attīstību. Uzņēmējuprāt, pēdējo reizi pieprasījums bija tik būtiska problēma pirms vairāk nekā 10 gadiem. Arī nākotne nerādās gaiša – oktobrī ievērojami kritis eksporta pasūtījumu novērtējums tuvākajiem mēnešiem.
Likumsakarīgi, ka eksportā nedienas nav galā – Latvijas ekonomikas dalībnieku ieņēmumi no preču eksporta jūlijā-augustā sarukuši par piektdaļu pret pērno gadu. Taču tā kā ne tikai eksportējam mazāk, bet arī patērējam un investējam mazāk, arī imports kritis par to pašu piekto daļu, mazinot ārējās tirdzniecības negatīvo ietekmi uz Latvijas IKP.
Būvniecībā varētu būt turpinājusies pozitīva attīstība – valsts investīcijas šogad strādā kā pret-ciklisks rīks, un balsta Latvijas ekonomiku šajos sarežģītajos laikos.
Pakalpojumu nozarēs reģistrētais nelielais kritums liecina, ka vārgums no ekonomikas ražojošās daļas “pielipis” arī pakalpojumu sektoram. Transporta nozarē, visdrīzāk, turpinājies kritums. Mazumtirdzniecība 3. ceturksnī sarukusi par 3.7% pret pērno gadu. Izmitināšanā vērojama būtiska aktivitātes bremzēšanās, kamēr ēdināšanas sektorā joprojām redzama pozitīva attīstība.
Swedbank karšu dati liecina, ka iedzīvotāju tēriņi par precēm un pakalpojumiem 3. ceturksnī auguši par aptuveni 6%. Ja noņemam inflācijas efektu, tad reālā patēriņa aktivitāte saglabājusies nemainīga pret pērno gadu.
Tirdzniecības partnervalstu ekonomikas 3. ceturksnī turpināja uzrādīt visai vājus rezultātus. Igaunijā IKP pret pērno gadu sarucis par 2.5%, bet saglabājies nemainīgs pret iepriekšējo ceturksni. Vācijā IKP kritis par 0.1%, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni. Zviedrijā, pēc krituma 2. ceturksnī, IKP trešajā ceturksnī saglabājies nemainīgs.
Uz vārgās ekonomikas un sarūkošās inflācijas fona, Eiropas Centrālā banka likmes oktobra sanāksmē atstāja nemainīgas. Swedbank prognozē, ka likmes vairs neaugs, tomēr sarukt sāks vien 2024. gada otrajā ceturksnī. Par spīti tam, ka likmes vairs netiks celtas, monetārā politika tuvākajos ceturkšņos arvien vairāk ierobežos pieprasījumu ekonomikā, jo, inflācijai turpinot sarukt, augstās likmes kļūs par arvien lielāku slogu reālajai ekonomikai.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
