Latvijas ekonomikas izaugsmi gada sākumā nodrošinājuši iekšējie faktori – augstāks patēriņš un investīcijas, kamēr eksportā reģistrēts kritums. Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati rāda, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pirmajā ceturksnī palielinājās par sezonāli koriģētiem 0.6%, salīdzinot ar 2022. gada pēdējo ceturksni. Kāpums pret pērnā gada pirmo ceturksni bijis par 0.8%. Tas ir labāks rezultāts nekā Lietuvā un Igaunijā, kur IKP samazinājies par attiecīgi 2.5% un 3.2%.
Svarīgākais stāsts IKP datos ir par investīcijām, kas kopš 2021. gada dusēja ilgstošā miegā. Iepriekš prognozējām, ka investīcijas sāks straujāk augt vien ap gada vidu, tomēr jau 1. ceturksnī beidzot investīciju apjomā uzrādītas ne tikai dzīvības pazīmes, bet pat vērā ņemams kāpums gan pret iepriekšējo ceturksni (+4.1%), gan pret pērno gadu (+11.3%). Šādam rezultātam tieša saistība ar būvniecību, kur pievienotā vērtība 2023. gada pirmajā ceturksnī augusi par ļoti straujiem 17%. Tas saistāms ar lielajiem projektiem un arī silto un būvdarbiem labvēlīgo ziemu. Rīdzinieki sēž sastrēgumos, bet ekonomikas datos sāk just arī kādu ieguvumu no šīm galvassāpēm.
Gada pirmajā pusē pirktspēja joprojām sarūk. Lai gan iedzīvotāju reālie ienākumi augstās inflācijas dēļ pirmajā ceturksnī bija mazāki nekā pirms gada, mājsaimniecību patēriņš pat nedaudz palielinājās (+0.3%). Tomēr bez sekām dzīves dārdzība un ziemas rēķini nav palikuši – salīdzinājumā ar patēriņa ziņā spēcīgo pērnā gada pēdējo ceturksni, šī gada sākumā mājsaimniecību tēriņi ir sarukuši par 2.1%.
Eksporta apjomi samazinājušies par 0.7%, preču eksportam sarūkot par 2.3%, bet pakalpojumu eksportam augot par 4.0%. Labā ziņa ir tā, ka salīdzinājuma ar 2022. gada pēdējo ceturksni eksports noturējies apmēram tādā pašā apjomā – tas nozīmē, ka sliktāk nekļūst. Pakalpojumos redzam gan viedo pakalpojumu (IKT un citi biznesa pakalpojumi) izaugsmi, gan arī būtisku pienesumu no Covid laikā cietušā gaisa transporta atgūšanās. Priecē fakts, ka tieši IKT nozare nodrošināja lielāko pozitīvo ietekmi uz kopējās pievienotās vērtības izaugsmi 1. ceturksnī.
Savukārt, ja raugāmies nākotnē, 2. ceturksnī patēriņa un arī pakalpojumu eksporta rādītājiem par labu visdrīzāk būs “spēlējis” nesenais hokeja čempionāts. Piemēram, pateicoties fantastiskajam Latvijas izlases sniegumam, pat ārkārtīgi dārgās biļetes tika izpirktas, vispārējās sajūsmas vadīti iedzīvotāji arī citos aspektos, iespējams, tērējuši vairāk nekā ierasts. Nav izslēgts, ka daļai fanu nākamajā mēnesī šie tēriņi būs jākompensē, savelkot ciešāk jostu, tomēr ekonomikai kopumā efekts drīzāk būs bijis pozitīvs.
Brīvdienas piešķiršanas sekas uz ekonomiskajiem rādītājiem izraisījušas plašas diskusijas. Dati liecina, ka vienas darba dienas vērtība ir aptuveni 0.1% no Latvijas gada IKP, kas ir aptuveni 40miljoni EUR. Tomēr šāda “cena” ir tad, kad darba dienu skaits ir bijis zināms jau iepriekš, un tam ir bijis iespējams sagatavoties. Steigā paziņotai darba dienas atcelšanai precedentu, šķiet, nav. Tas, ka daudziem Hokeja diena faktiski bija darba diena kā arī tas, ka pacilātības gaisotnē iedzīvotāji, iespējams, tērēja ar vieglāku roku nekā parastā brīvdienā, varētu nozīmēt, ka zaudējums kopējam IKP būs krietni mazāks nekā minētie 40miljoni EUR. Savukārt fakts, ka daudzi darbinieki saņems virsstundu samaksu, nozīmē, ka notiek ienākumu pārdale – no uzņēmumiem un to peļņas daļas uz darbiniekiem. Kopumā jācer, ka morālais pacēlums pēc šiem hokeja svētkiem būs pietiekami liels, lai katrs vēlētos savu darbu darīt ar tikpat lielu atdevi kā mūsu hokejisti. Tad jaudīgāka ekonomikas izaugsme šo “pazudušo” darba dienu veiksmīgi kompensēs.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
