Rūpniecība 2019. gadā kopumā nedaudz augusi, taču pagājušais gads izcēlies ar to, ka vairāk nekā pusē apstrādes rūpniecības apakšnozaru reģistrēts saražotās produkcijas apjoma kritums. Laikapstākļu ietekmē arī enerģētikā saražots mazāk, bet ieguves rūpniecības vājums visdrīzāk saistāms ar lēnāku attīstību būvniecībā.
Apstrādes rūpniecībā saražotais apjoms pagājušā gada decembrī kritis par 1.9% pret 2018. gada decembri. Līdz ar to 2019. gadā apstrādes rūpniecība augusi vien par 2.0%, kas ir zemākais rezultāts kopš 2014. gada.
Lielie vilcējspēki pagājušajā gadā bijuši metālapstrāde un elektrisko iekārtu ražošana. Diemžēl jāatzīst, ka abās šajās apakšnozarēs redzama bremzēšanās – gada beigas nesušas mazāk iepriecinošus rezultātus, turklāt eksporta pasūtījumu apjomam pēdējos mēnešos bijusi tendence kristies. Arī iekārtu un ierīču remonts spēcinājis apstrādes rūpniecības kopējo rezultātu, taču šī vēsturiski bijusi svārstīga nozare, kas nozīmē, ka nevaram rēķināties ar tikpat labu attīstību arī nākamgad.
Pēc vairāku gadu ļoti spēcīgiem rezultātiem pagājušais gads kokapstrādē pagājis negatīvā zīmē. Kritušies eksporta pasūtījumi, cenas, apgrozījums un arī saražotās produkcijas apjoms. Kokapstrādes nedienas turpināsies vēl vismaz gada sākumā, bet ceram uz apakšnozares sasparošanos gada otrajā pusē.
Arī otrajā lielākajā nozarē – pārtikas apstrādē izlaide nedaudz sarukusi, taču pozitīvi, ka nozares spēlētāji arvien vairāk koncentrējas uz eksporta tirgiem un, cenu kāpumam piepalīdzot, spēj tajos kāpināt savu apgrozījumu. Ja pagājušās desmitgades beigās pārtikas nozare eksportēja nedaudz virs 22% produkcijas, tad šobrīd tie jau ir 39%, kas rūkoša iekšējā tirgus apstākļos ir vienīgais veids kā uzturēt izaugsmi.
Rūpnieku aptaujas Latvijā liecina par pagājušajā gadā krītošā noskaņojuma stabilizēšanos 2019. gada beigās un šī gada sākumā. Eiro zonas uzņēmēji ziņo, ka apstrādes rūpniecībā joprojām vērojams aktivitātes kritums, taču šis kritums ir mazāks, nekā iepriekš. Ražotāju vērtējums par mums svarīgo Vācijas apstrādes rūpniecību janvārī bijis augstākajā līmenī 11 mēnešu laikā, bet diemžēl joprojām liecina par ražošanas apjomu kritumu. Pozitīvi, ka Lielbritānijā apstrādes rūpniecība stabilizējusies. Taču jāatzīmē, ka šīs aptaujas tika lielākoties veiktas pirms koronavīrusa uzliesmojuma, un tā ietekme uz partnervalstu rūpnieku eksporta iespējām visdrīzāk būs jūtama nākamajos mēnešos.
2020. gadā Swedbank prognozē salīdzinoši lēnu ekonomisko izaugsmi 2.2% apmērā. Salīdzinoši spēcīgs būs iekšējais patēriņš, bet vāja attīstība gaidāma eksportā. Tas galvenokārt saistāms ar notikumiem ārējos tirgos, kur prognozes ir piesardzīgas, bet riski – augsti. Līdz ar to arī apstrādes rūpniecībai, kur 65% no produkcijas tiek realizēti eksporta tirgos nesolās būt viegls gads.
Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste
