Lai lauku iedzīvotājiem atvieglotu un vienkāršotu aizdevumu saņemšanu no krājaizdevu sabiedrībām, Zemkopības ministrija (ZM) rosinās atbilstošu grozījumu veikšanu Krājaizdevu sabiedrību likumā – tāds lēmums tika pieņemts pēc ZM speciālistu un lauku krājaizdevu sabiedrību pārstāvju diskusijas Zemkopības ministrijā.

Patlaban, saskaņā ar Krājaizdevu sabiedrību likumu, darbojas gan lielas nozaru krājaizdevu sabiedrības, gan mazas lauku krājaizdevu sabiedrības. Tomēr likuma nosacījumi neveicina lauku kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību (KKS) veidošanos un attīstību, secināja tikšanās dalībnieki.

Tikšanās laikā KKS “Allažu saime” valdes priekšsēdētājs Ēriks Čoders norādīja, ka krājaizdevu sabiedrību veidošanos un attīstību kavē ierobežota finanšu resursu pieejamība lauku teritorijās. “Pašreizējā likuma redakcija ierobežo iespējas piesaistīt finanšu resursus no juridiskām personām un pašvaldībām,” uzsvēra Ē.Čoders. Tāpat būtu jādiferencē KKS veidošanās principi, nosakot, ka lauku reģionos sabiedrības jāveido pēc teritoriālā principa, jo ierobežoto resursu dēļ paralēli vienā teritorijā nevar darboties vairākas KKS. Savukārt, ja krājaizdevu sabiedrība tiek veidota pēc nodarbinātības vai interešu kopības principa, visiem iedzīvotājiem pakalpojumi nav pieejami. Savukārt ar atlikušajiem resursiem sekmīgi izveidot strādājošu KKS nav iespējams.

Diskusijā tika secināts, ka Krājaizdevu sabiedrību likumā, veidojot atšķirīgu tiesību normu regulējumu lielajām nozaru KKS un lauku KKS, šo organizāciju tīklu varētu veidot visā Latvijas lauku teritorijā, tādējādi veicinot finanšu resursu pieejamību jebkuram lauku iedzīvotājam.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone norāda: “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā ir nepieciešami, jo tas atvieglos kredītlīdzekļu iegūšanu lauku iedzīvotājiem gan projektu īstenošanai lauksaimniecībā, gan arī jebkurā situācijā, realizējot pavisam neliela apjoma ieceres, piemēram, iegādājoties kaut vai tikai govi, bišu stropu vai vienkāršu amatnieka darba piederumu komplektu, kas nereti ir būtisks solis lauku saimniecības izdzīvošanā vai arī tālākā veiksmīgā darbībā.”

Patlaban Latvijā darbojas 22 lauku krājaizdevu sabiedrības, no kurām lielākās ir KKS “Allažu saime”, Kauguru KKS, Kandavas novada KKS, Taurenes KKS un Pūres KKS. Īpaši aktīvi krājaizdevu sabiedrību kustība attīstās kaimiņvalstīs Lietuvā un Polijā.

Autors: BNA