Zīle: Par nerezidentu noguldījumu risku brīdina arī EP

Zīle: Par nerezidentu noguldījumu risku brīdina arī EP

Lai gan Latvija pārliecinoši virzās uz pievienošanas eirozonai, par pieaugošo nerezidentu noguldījumu apjomu brīdinājumu ir izteicis arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Burkhalds Balcs, kurš ir EP ziņotājs gaidāmajam Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumam par eiro ieviešanu Latvijā, portālam «Apollo» pavēstīja EP deputāta Roberta Zīles (NA) pārāvis Rolands Pētersons.

«Lai gan valdība turpina pati sev sist uz pleca par to, cik veiksmīgi mēs soļojam pretī eirozonai, un ka nav jautājumu, par kuriem mums būtu jāuztraucas, citas iesaistītas puses izrāda daudz piesardzīgāku nostāju,» atzīst Zīle. «Tagad arī galvenā persona Eiropas Parlamentā, caur kura rokām ies ziņojums par Latvijas pievienošanos eirozonai, ir izteikusi brīdinājumus par riskiem banku sektorā, kas saistīti ar pieaugošo nerezidentu noguldījumu apjomu.»
Zīle, kurš EP ir ēnu ziņotājs gaidāmajam EK priekšlikumam par eiro ieviešanu Latvijā, norāda, ka nerezidentu noguldījumu jautājums ir bijis aktuāls daudzām pusēm arī iepriekš, tomēr tagad tas tiek piesaukts tieši saistībā ar Latvijas gatavību pievienoties eirozonai.
«Valdībai, Latvijas Bankai un FKTK nevajag sēdēt rokas klēpī salikušiem, sakot ka viss tiek kontrolēts,» uzsver Zīle, atgādinot, ka par nerezidentu noguldījumu risku viņš ir vairākkārt publiski brīdinājis jaui kopš pagājušā gada nogales, proti, pirms šis jautājums kļuva patiesi aktuāls starptautiski. «Tas, ka tagad par nerezidentu noguldījumiem bažas pauž tik daudzi, ir tiešs rezultāts tam, ka līdz šim no Latvijas puses ir nākuši signāli, ka satraukumam nav pamata.»
Zīle arī norāda, ka nerezidentu noguldījumi bankās šā gada pirmajos trīs mēnešos vien ir pieauguši par teju 285 miljoniem latu. «Mēs varam tikai spekulēt, kādas naudas summas ieplūstu Latvijā, ja Kiprā nebūtu tikusi ieviesta kapitāla kontrole,» tā Zīle.
Tajā pašā laikā viņš uzskata, ka vēl nav par vēlu dot skaidru un pārliecinošu signālu, ka Latvija nopietni izturas pret pieaugošajiem nerezidentu noguldījumiem un spers konkrētus soļus, lai šo problēmu risinātu. «Latvijas pusei joprojām ir iespēja situāciju labot, skaidri pasakot, ka pieaugošie nerezidentu noguldījumi valstī tiešām ir problēma un reizē arī pieņemt lēmumus, kas šo problēmu reāli risina,» atzīst Zīle.
Tāpat Zīle arī pauž cerību, ka banku sektora darbība Latvijā tiks uzlabota pateicoties Eiropas Savienības (ES) virzībai uz banku savienību. Pirmais solis būs eirozonas un brīvprātīgo ES dalībvalstu lielo un atsevišķu mazo banku centralizēta uzraudzība Eiropas Centrālās bankas paspārnē jeb vienotā banku uzraudzības mehānisma iedibināšana sākot ar nākamo gadu.
«Vienotais uzraudzības mehānisms paver durvis labākai banku uzraudzībai arī Latvijā, jo Eiropas līmenī tiks objektīvāk izanalizēts, vai attiecīgās valsts banku sektora modelis nav kaitējošs valstij un Eiropai kopumā,» – tā Zīle.