Notiekošā akciju sabiedrības Ventspils nafta 43,25% akciju pārdošana ārvalstu kompānijai Eiromin var izraisīt protestus no vairāku Ventspils trazītbiznesa uzņēmumu puses un draud atklāt skandalozas nianses par tā dēvētās Lemberga krimināllietas patiesajiem mērķiem.

To, ka darījums pats par sevi ir skandalozs, liecina skopā līdz šim publiski izskanējusī informācija, ka akcijas gatavojas notirgot par pazeminātu cenu. Arī Ventspils tranzītbiznesu pārzinošas personas brīdina par gaidāmajiem protestiem no uzņēmējiem, kuru likumiskās tiesības un mantisko stāvokli šis darījums var ietekmēt negatīvi. Lietpratēji publiski ir uzdevuši jautājumus, kas patiesībā stāv aiz šī darījuma, kuri ir darījuma iniciatori un kā rīcībā nonāks no darījumā iegūtā nauda.

Zema cena

LTV ziņu raidījums Panorāma 15. septembrī informēja, ka, pēc LTV rīcībā esošas informācijas, darījuma kopējā summa būs 79 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka viena akcija tiks tirgota par 1,8 eiro. Kā norāda Panorāma, ja darījums tiks noslēgts par minēto summu, vienas akcijas cena būs par 30% zemāka nekā patreizējā akciju cena Rīgas biržā. Savukārt, balstoties uz Prudentia akciju vērtējumu, tās varētu pārdot vismaz trīs reizes dārgāk.

Neraugoties uz akciju pārdevējam it kā nelabvēlīgām ziņām, viens no darījuma figurantiem, arestētās mantas glabātājs tā dēvētajā Lemberga krimināllietā Rudolfs Meroni aģentūrai LETA paziņojis, ka sarunas starp pircēju un pārdevēju norit «draudzīgā atmosfērā». Parasti sarunas biznesā draudzīgā atmosfērā norit, ja notiek abpusēji izdevīgs darījums. Grūti iedomāties pārdevēja draudzību un prieku, neizdevīgi pārdodot vērtspapīrus.

Meklē darījuma iniciatoru

T.s. Lemberga krimināllietā par cietušo atzītās SIA T2Terminal pārstāvis advokāts Gatis Drinēns LTV publiski vaicāja: «Kurš ir iniciators šim darījumam?» Ar to acīmredzot uzņēmēju pārstāvis liek manīt, ka darījuma iniciatori varētu nebūt uzņēmēji, bet gan kāda trešā puse.

Ventspils mērs Aivars Lembergs aģentūrai LETA paudis, ka Ventspils naftas akciju pārdošanas darījums notiek ar valsts varas pārstāvja «prokurora Jura Jurisa atbalstu un svētību». Viņš arī uzsvēris, ka apjomīgais darījums var izrādīties viens no t.s. Lemberga krimināllietas mērķiem, proti, ļaut konkrētām personām «nozagt» uzņēmējiem piederošu mantu.

Tomēr NRA.lv rīcībā esošā informācija liecina, ka J. Juriss varētu arī nebūt šī akciju pārdošanas darījuma scenārija galvenais režisors. LTV raidījumā De facto no R. Meroni izskanēja frāze, ka par šo darījumu tiekot informēta kāda «kompetentā iestāde». Neatkarīgā, aptaujājot lietpratējus par to, kas varētu būt šī «kompetentā iestāde», saņēma skaidrojumus, ka tā varētu būt nevis Ģenerālprokuratūra, bet gan Satversmes aizsardzības birojs.

SAB intereses

Arī sarakste ar Ģenerālprokuratūru saistībā ar t.s. Lemberga krimināllietu citā sakarā liecina, ka «kompetentā iestāde» nav Ģenerālprokuratūra. Piemēram, šā gada augusta vidū tika saņemta virsprokurora Modra Adlera vēstule. Tajā virsprokurors t.s. Lemberga krimināllietas kontekstā arī piemin kādu «kompetento iestādi». No vēstules konteksta nepārprotami izriet, ka tā nav Ģenerālprokuratūra.

Pāršķirstot notikumu vēsturi, kuri norisinājušies saistībā ar Lemberga krimināllietu, spilgti iezīmējas «kompetentās iestādes» Satversmes aizsardzības biroja loma. Piemēram, 2012. gada maijā R. Meroni kopā ar SAB Iekšējās drošības nodaļas priekšnieku Aigaru Sparānu redzēts ierodamies uz biznesa sarunām viesnīcā Elizabete. Tajās pulcējušies Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieki un viņu pārstāvji. Plānoto sarunu tēma – kā izbeigt bezgalīgos konfliktus un nepārtrauktās varas maiņas akciju sabiedrībā Ventbunkers, kas ir atkarīgs no tā, kuri akcionāri vienojas savā starpā un izveido vairākumu. Tolaik Ventbunkera akcijām tika uzlikti dažādi tiesas aizliegumi, noturētas akcionāru pilnsapulces dažādos sastāvos, akcionāru grupējumi viens otru publiski apvainoja uzņēmuma izzagšanā utt.

Medija aptaujātie uzņēmēji 2013. gadā atturējās runāt par to, kādā statusā uz šīm sarunām bija ieradies A. Sparāns. Vieni atbildēja, ka vispār nezina, kas tas Sparāns tāds ir; citi atzina, ka uzņēmēji un viņu pārstāvji, pirms sākt sarunas, parasti iepazīstina ar sevi un paziņo, kādus uzņēmumus un to kapitāla daļas viņi pārstāv. Tomēr A. Sparāns neesot nedz iepazīstināts ar pārējiem, nedz arī atklāts, kādā statusā viņš piedalās sarunās.

Toreiz SAB vadība atteicās komentēt jautājumus par slepenā dienesta darbinieka dalību Ventspils uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Savukārt šonedēļ uz jautājumiem, vai A. Sparāns turpina piedalīties Ventspils uzņēmēju sarunās, SAB vispār neatbildēja. Iestādes mājaslapā norādītais tālrunis nelokāmi klusēja.

2013. gada vasarā pēc publikācijas Neatkarīgajā par A. Sparāna un R. Meroni kopīgo tikšanos ar Ventspils uzņēmējiem R. Meroni vairs nekur publiski nerunāja nedz par A. Sparānu, nedz par SAB. Pēc kāda laika viņa leksikā uzradās termins «kompetentā iestāde».

Jāatgādina, ka SAB Lemberga krimināllietā bija iesaistījies jau pirmstiesas izmeklēšanā. Par to liecina tiesas zālē nosauktie dokumenti un dažādos laika periodos zinātāju stāsti par Lemberga krimināllietas izmeklēšanas koordinācijas sapulcēm SAB telpās. Tās faktiski vadījis A. Sparāns, klātesot tagadējam SAB direktoram, tā laika ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, KNAB un citus dienestu pārstāvjiem.

Par to, ka aiz prokurora J. Jurisa stāv kāda «kompetentā iestāde», septiņu Lemberga krimināllietas tiesvedības gadu laikā iespējams pārliecināties ik reizi, kad tiesa prasa prokuroru viedokli par mantiskajiem jautājumiem un lūgumiem likt R. Meroni atskaitīties par glabājamo mantu. J. Juriss pauž nelokāmu atbalstu R. Meroni vajadzībām, taču ne reizi nav spējis saprotami izskaidrot savas prokurora pārliecības būtību, loģisko un likumisko pamatu mantiskajos jautājumos.

Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs