Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, Valsts kontrole ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem. Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

“Ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu. Savukārt lēmumu pieņēmēji bez “lielās kopbildes” nevar veikt pieredzes izvērtējumu un gūt mācības labākiem lēmumiem un rīcībai turpmāk. Tādēļ situācijas izpētē Valsts kontrole pirmo reizi piedāvā vienkopus dažādos aspektos apkopotu publiski pieejamo informāciju par faktiski piešķirto atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 seku mazināšanai un iespēju to analizēt, izmantojot revidentu apkopoto informāciju Power BI rīkā,“ skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Situācijas izpētē apkopota informācija par uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai 2020. un 2021.gadā piešķirto atbalstu 25 atbalsta programmās, kā arī analizēti atbalsta saņēmēji un to turpmākā darbība pēc atbalsta saņemšanas. 24 programmu īstenošanai tika atvēlēti valsts budžeta līdzekļi, bet viena programma saistīta ar komersantu izdevumu samazināšanu – nomas maksas atlaidēm, ko nomniekiem piešķīra publiskā sektora institūcijas un to kapitālsabiedrības. Atbalsta programmas uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem sagatavoja Ekonomikas ministrija (EM), Finanšu ministrija (FM), Kultūras ministrija (KM) un Zemkopības ministrija (ZM), īstenoja vairākas institūcijas – Valsts ieņēmumu dienests (VID), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), Altum, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) un Lauku atbalsta dienests (LAD).

2020. un 2021.gadā 24 atbalsta programmu ietvaros tika paredzēti līdz 1,4 mljrd. eiro, un faktiski tika piešķirts 1 mljrd. eiro grantu, stipendiju, aizdevumu, ieguldījumu kapitālā un garantiju veidā, kā arī saskaņā ar FM sniegto informāciju no publiskā sektora institūcijām saņemtais atbalsts nomas maksas samazinājuma vai atbrīvojuma veidā norādītajā laika posmā bija 9 milj. eiro. Kopumā atbalsts piešķirts 36 928 dažādiem atbalsta saņēmējiem. Viens atbalsta saņēmējs atbalstu varēja saņemt vairākās programmās – kopumā šo iespēju izmantoja 11 648 uzņēmumi, dažiem saņemot atbalstu līdz pat septiņās dažādās programmās. Būtiskākais atbalsts (gan apmēra, gan uzņēmumu skaita ziņā) piešķirts vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, apstrādes rūpniecības nozarē un būvniecības nozarē.

Trīs atbalsta programmās netika iesniegts neviens pieteikums. Rezultātā, piem., 63 milj. eiro no divām EM programmām tika pārdalīti ar Covid-19 seku mazināšanu tieši nesaistītu programmu finansēšanai. Jautājums – vai, plānojot atbalstu Covid-19 seku mazināšanai, tika vērtēts uzņēmējdarbībai nepieciešamākais atbalsta veids?

Novirzot atbalstam tik lielus līdzekļus no valsts budžeta, jānodrošina caurskatāma un visaptveroša informācija par līdzekļu piešķīrumiem. Lai arī lielākajā daļā atbalsta programmu ir prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā nav ievērota konsekventa pieeja. Proti, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums – gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Vislielāko atbalstu uzņēmumi un nodarbinātie ir saņēmuši grantu jeb dāvinājumu veidā – 848 milj. eiro – piem., tādās programmās kā atbalsts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, dīkstāves atbalsts, algu subsīdijas, atbalsts tūrisma nozares saimnieciskās darbības veicējiem, atbalsts preču un pakalpojumu eksportētājiem, atbalsts ražotājiem u.c. uzņēmumiem lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas nozarē, kā arī biļešu kompensācijas kultūras pasākumu rīkotājiem.

Attiecībā uz atbalsta veidiem “aizdevumi” un “ieguldījums kapitālā” (127 milj. eiro 2020., 2021.gadā) tiek sagaidīts, ka pēc līgumā paredzētā laika tie tiks atmaksāti Altum, un attiecīgi tiem budžeta līdzekļiem, ko Altum saņēma no valsts budžeta iespējamo zaudējumu segšanai, vajadzētu tikt atmaksātiem valsts budžetā. Pēc Valsts kontroles 2020. gadā veiktā izvērtējuma par EM piešķirtajiem līdzekļiem ieskaitīšanai Altum rezerves kapitālā saimnieciskās darbības veicēju atbalstam Covid-19 krīzes seku mazināšana un sniegtajiem ieteikumiem Altum savā tīmekļvietnē publisko un divas reizes gadā aktualizē informāciju par atbalsta programmu līdzekļu izlietojumu, ieņēmumiem un to faktisko atlikumu.

Covid-19 pandēmijas ietekmi uz saimniecisko darbību visbūtiskāk pamatoja ieņēmumu samazinājums. Atbalsta saņemšanai noteiktais ieņēmumu samazinājuma līmenis programmās bija atšķirīgs: dažās no 5 % līdz pat 60 %, kamēr citās pat netika prasīts kvantitatīvi pierādīt ieņēmumu samazinājumu. Lai saņemtu atbalstu, atkarībā no atbalsta programmas ieņēmumiem bija jāsamazinās vienā konkrētā laika posmā vai kādā no vairākiem laika posmiem, turklāt salīdzināmie periodi dažādās programmās bija ļoti atšķirīgi. Tas rada iespēju, ka ieņēmumu samazinājums varētu nebūt tieši saistīts ar noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem, bet citiem iemesliem, piem., sezonalitāti. Ir bijušas arī programmas, kurās nebija noteikti Covid-19 ietekmi raksturojoši kvantitatīvi kritēriji, un tajās Covid-19 ietekmi pamatoja dažādi, piem., pamatojums tika sniegts par nozari kopumā (ZM), ietekmi atbalsta pretendents tikai apliecināja, nesniedzot detalizētāku informāciju pamatojumam (radošo personu atbalsts). Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem bija jāatbilst arī dažādiem citiem – ar Covid-19 ietekmi nesaistītiem – kritērijiem, t.sk. jāsniedz dažādi apliecinājumi par darbības turpināšanu noteiktā laikā periodā. Astoņās programmās atbalstu nevarēja saņemt, ja pretendentam bija nodokļu parādi (virs 150 vai 1000 eiro). Astoņās programmās atbalstu saņemt nevarēja 2019.gada beigās grūtībās nonākuši komersanti; atsevišķām programmām bija noteikti specifiski kritēriji – telpu platība, epidemioloģisko prasību ievērošana u.c. Jautājums, vai atšķirīgi atbalsta piešķiršanas kritēriji un administratīvais slogs, kas atšķīrās no jomas uz jomu, bija pamatoti un nenostādīja atsevišķas nozares priviliģētā stāvoklī?

Valsts budžeta resursus prasa arī atbalsta izsniegšanas administrēšana, taču nav zināms, cik izmaksāja uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem piešķirtā atbalsta administrēšana. No izlases veidā pārbaudītajām 14 atbalsta programmām astoņu programmu administrēšanai 2021.gadā no valsts budžeta papildu finansējums ir piešķirts VID (0,9 milj. eiro), VKKF (0,2 milj. eiro) un arī Altum, kas ir ierobežotas pieejamības informācija, un tāpēc institūcijām administrēšanai papildus piešķirto līdzekļu apmērus nevar salīdzināt. Bet pēc Valsts kontroles revīzijas Altum tīmekļvietnē publicē informāciju par Covid-19 seku mazināšanas atbalsta programmu faktiskajām administrēšanas (pārvaldīšanas) izmaksām. Vidējās viena iesnieguma administrēšanas izmaksas no institūcijai papildus piešķirtā valsts budžeta dažādās atbalsta programmās atšķiras: no 3 eiro (VID papildus saņemtie) līdz 3512 eiro (Altum faktiski izlietotie) par vienu iesniegumu, bet faktiskie VID, VKKF un LIAA programmu administrēšanas izdevumi, kas finansēti arī no šo institūciju esošo budžetu līdzekļiem, nav aplēsti. LAD programmu administrēšanu veica tikai sava esošā budžeta ietvaros un veikusi arī izmaksu aplēsi – vidēji viena iesnieguma vērtēšanai izlietoti 195 eiro.