A. Štokenbergs aizvakar pēcpusdienā nāca klajā ar informāciju, kas šķita pārliecinoša, ņemot vērā to, ka viņš apvieno tieslietu ministra amatu ar iekšlietu ministra pienākumu pildīšanu. Tieslietu ministram pienācās pirmajam uzzināt, ka valstij formāli piederošā, bet Satiksmes ministrijai un valdībai informāciju par sevi nesniedzošā aviokompānija airBaltic aizvakar bija iesniegusi Rīgas rajona tiesā pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Savukārt kā iekšlietu ministrs A. Štokenbergs teicās uzzinājis, ka airBaltic gatavojas vakar (ceturtdien) atcelt divpadsmit reisu, kas skartu 6000 pasažieru. Tāpēc cilvēkiem pirms došanās uz lidostu vajagot pārliecināties, vai viņu reiss jau nav atcelts. Ja cilvēki ieradīsies lidostā un netiks lidmašīnā, tad paši vainīgi, jo viņi taču bija brīdināti gan par reisu atcelšanu, gan par to, ka nevajag protestēt, lai nedabūtu ar rungu: «Lidostas Rīga drošības dienests sadarbojas ar Valsts policiju, lai lidostā tiktu nodrošināta kārtība,» brīdināja A. Štokenbergs.
Ministra apsolītie notikumi piepildījās ļoti ierobežotā apmērā. Patiešām, TAP tika pieteikts, bet tiesa prata ar šo pieteikumu tikt galā, pieņemot lēmumu atstāt pieteikumu bez virzības. Tas nozīmē, ka pieteikums nav noraidīts, bet tiesa atradusi pieteikumā kļūdas. To novēršanai tiesa devusi prasītājam mēnesi laika. Līdz vakar vakaram tika atcelts tikai viens airBaltic reiss, bet ne saistībā ar aviosabiedrības problēmām. Tas bija reiss uz Atēnām, kur risinās streiks pret turienes valdības taupības pasākumiem, un grieķiem nav laika apkalpot ne lidmašīnas, ne to pasažierus. Trauksmes cēlājs ministrs noslēpās un ar savas preses pārstāves Ingas Salenieces starpniecību pavēstīja Neatkarīgajai, ka visu, ko valdības pārstāvji drīkstot teikt, jau esot pateicis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Vakar no rīta sanāca A. Štokenberga sabiedētās valdības ārkārtas sēde un tās lēmumus patiešām atreferēja V. Dombrovskis kopā ar satiksmes ministru Uldi Auguli. Viņu versija ir tāda, ka valdība nolēmusi to pašu, ko daudzas reizes, tajā skaitā jau kārtējā valdības sēdē otrdien. Lēmums bija atlikt lēmumu līdz brīdim, kad izdodas noskaidrot, cik lielus parādus airBaltic radījis tās līdzīpašnieks un vienīgais pārvaldnieks Bertolts Fliks. Valdība viņam kārtējo reizi piedraudēja, ka varbūt viņa parādus nemaksās, bet ieguldīs naudu jaunas valstij piederošas aviosabiedrības dibināšanā.
B. Fliks jau ilgu laiku Latvijā nerādās un gan ar valdību, gan Latvijas publiku sazinās neklātienē. Vakar airBaltic viņa vārdā izplatīja kārtējo paziņojumu: «Latvijas valdība kā mazākuma akcionārs aviokompānijā ir kaitnieciska un atkārtoti atlikusi lēmumus par kapitāla palielināšanu. Lai risinātu šo bezizejas situāciju, BAS kā privātais akcionārs 16. septembrī piekrita visām valdības prasībām. Taču 20. septembrī valdība atkal nepieņēma lēmumu par aviokompānijas kapitāla palielināšanu vai par atļauju BAS to darīt vienpusēji» utt.
Šeit jāpaskaidro, ka Latvijas valsts pasludināšana par airBaltic mazākumakcionāru ir B. Flika apgalvojums, kas neatbilst Latvijas Uzņēmumu reģistra ierakstiem.
Neatkarīgā jau informēja, ka augusta beigās B. Fliks pēkšņi atradis aptuveni 5% lielu airBaltic akciju paketi, kas desmit gadu bija palikusi pieteikta, bet neapmaksāta. Lai gan uzņēmuma padome bija jau nolēmusi šīs akcijas anulēt, B. Fliks atrada tām pircēju – Luksemburgā reģistrētu finanšu pakalpojumu uzņēmumu Trasatlantic Holdings Company, kas nopirka akcijas pat ar simtkārtīgu uzcenojumu. Tālāk netika slēpts, ka tā bijusi Krievijas izcelsmes miljardiera Vladimira Antonova nauda, kas uzņēmumam iedota, lai airBaltic samaksātu rēķinus par visu savu lidmašīnu nomu. Pretējā gadījumā lidmašīnas tiktu atņemtas un V. Antonovs zaudētu to naudu, ko viņš aizdevis airBaltic caur Latvijas Krājbanku. Darījums tika pieteikts Uzņēmumu reģistrā, bet Neatkarīgā vakar pārliecinājās, ka nav atcelts galvenā valsts notāra lēmums darījumu nereģistrēt.
Juridiski airBaltic kapitāls dalās starp 52,6% Latvijas valstij un 47,2% jau minētajām BAS – Baltijas Aviācijas sistēmām, kur, savukārt, 50% kapitāldaļu pieder B. Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management.
Latvijas valdība pamato vilcināšanos samaksāt B. Flika parādus ar to, ka neesot nekāda pamata ticēt BAS spējām uzņemties kaut daļu no airBaltic parādu segšanas. Nekādas naudas nav B. Flikam. Valdība gribēja zināt, kas ir Taurus īpašnieks un vai tas patiešām spētu apmaksāt daļu airBaltic parādu. B. Flika pārstāvji esot nodevuši valdībai papīru ar šā cilvēka vārdu, bet ar atrunu, ka to nedrīkstot izpaust. Atruna tika ievērota, īpašnieka vārdu aizvietojot ar komentāru, ka par šo cilvēku nevienam Latvijā nekas nav zināms. Līdz ar to saprotams, ka nav uzrādīts V. Antonovs. Vakarvakara jaunums bija tāds, ka šis nevienam nepazīstamais cilvēks esot ieradies Rīgā un sazinājies ar Satiksmes ministriju. Ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss pauda, ka nevienā interneta pārlūkā par šādu cilvēku nav neko atradis un ka ar viņu runāšot konsultantfirmas Prudentia darbinieki.
Lēmumu vietā valsts iestādes turpināja publisku izskaidrošanos ar B. Fliku. Viņa paziņojumam Tieslietu un Satiksmes ministrijas darbinieki lika pretī uzskaitījumu ar grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem, kurus no B. Flika sniegtās, bet pārsvarā nesniegtās informācijas par airBaltic darbību izlobījuši auditori. Runas par šādiem pārkāpumiem joprojām netika novestas līdz tiesībsargājošo iestāžu rīcībai, kādu jau sen publiski prasa U. Augulis. airBaltic situācija nav izprotama, nenopratinot B. Fliku un neveicot kratīšanas tur, kur viņš glabā uzņēmuma svarīgāko informāciju. A. Štokenbergs vakar atteicās atbildēt uz jautājumu, kāpēc neko tādu nav darījusi policija. Tiesiskums Latvijā tiek saprasts tā, ka neatkarīgas no valdības ir ne tikai tiesas, bet arī prokuratūra, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un visvisādas iestādes ar vārdu «policija»: Valsts policija, Drošības policija, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija. Tās droši vien spētu izskaidrot, ka U. Auguļa publiskajiem izteikumiem par «roku dzelžiem», kādus airBaltic sakarā vajadzētu lietot tiem, kuri to drīkst, nav sekojuši tik labi noformēti iesniegumi tiesībsargājošām iestādēm, lai tām būtu obligāti jāreaģē.
V. Dombrovska aizejošās valdības vilcināšanos var saprast kā izvairīšanos pieņemt tādus lēmumus par airBaltic, kādi nākamai valdībai derētu par iemeslu no varas aizejošo partiju un konkrētu politiķu publiskai diskreditācijai un pat sodīšanai. Tagadējai valdībai jāpieņem jau nākamai koalīcijai tīkami lēmumi, kas nav iespējams, kamēr nav zināms kaut tikai koalīcijas sastāvs. Pagaidām pretendenti uz vietu jaunajā koalīcijā izmanto airBaltic kā līdzekli paust savu labo gribu un apņemšanos darboties enerģiskāk, nekā to spēj tagadējā valdība.
