Vietējie lielveikali gremdē vietējos ražotājus

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS), kura ilgstoši veic piena produkcijas monitoringu Latvijā, konstatējusi, ka pēdējo pāris mēnešu laikā mazumtirdzniecības tīkla SIA Iepirkumu grupa veikalos top! notikusi strauja sortimenta maiņa, vietējo piena produktu vietā parādoties importa produktiem, kuru izcelsme turklāt ne vienmēr esot viegli noskaidrojama.

Mazumtirdzniecībā Latvijā toni šobrīd nosaka ārvalstnieki, jo abi lielākie veikalu tikli – Rimi un Maxima – pieder attiecīgi Norvēģijas un Lietuvas kapitālam. Taču LPCS secinājis, ka šie tirgotāji ir lojālāki Latvijas ražotājam nekā vietējiem uzņēmējiem piederošie top! veikali.

Pienrūpnieki raizējas

«Pēdējā laikā mazumtirdzniecības ķēdes, bet jo īpaši veikalu tīkls top! aktīvi atbalsta piena produkciju no Igaunijas un Lietuvas, nodrošinot tiem vairāk vietas veikala plauktos nekā vietējiem, Latvijā ražotiem piena produktiem,» NRA.lv savas bažas pauž LPSC, uzsverot, ka vēl salīdzinoši nesen LPCS biedri top! tīklu izcēla kā pozitīvi domājošu un konstruktīvu sadarbības partneri. Taču šobrīd situācija ir pretēja – Latvijā ražotie piena produkti top! veikalu plauktos tiek aizstāti ar kaimiņvalstu produkciju, kā argumentu izmantojot šīs produkcijas zemākās cenas. Taču to, kas slēpjas aiz šī zemā cenas vilinājuma, saprotot tikai retais, tas ir – Latvijas piena nozares iznīcība, kurā ieinteresēti ir tie, kas vēlas Latviju kā savas produkcijas noieta tirgu.

«Tā kā top! tīkls reklāmās sevi pozicionē kā vietējo tirgotāju, kas priekšroku dod Latvijā ražotajam, stratēģijas maiņa nav saprotama. Aicinām apsvērt attieksmi pret vietējo ražotāju, ņemot vērā arī to, ka abi pārējie lielākie mazumtirdzniecības tīkli līdz decembrim apņēmušies sasniegt vismaz 80% vietējās izcelsmes produktu apjomu piena kategorijā,» teikts vēstulē, ko LPCS nosūtījusi Iepirkumu grupai.

Kā apstiprinājumu vēstulē teiktajam LPCS min faktu, ka Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības biedru (Rīgas piena kombināts, Valmieras piens, Limbažu piens, Rīgas piensaimnieks, Tukuma piens, Smiltenes piens, Cesvaines piens, Krāslavas piens, Talsu piensaimnieks, Lazdonas piensaimnieks, Jēkabpils piena kombināts, Latvijas piens) realizētais produkcijas apjoms top! tīklā samazinās, lai gan veikalu skaits palielinās. Piemēram, pērn tika atvērti 15 jauni top! veikali. Savukārt top! veikalu kopējais apgrozījums pērn sasniedza 227 miljonus eiro, kas bija par 9,7% vairāk nekā 2014. gadā.

Pēc LPCS vērtējuma situācija divos lielākajos mazumtirdzniecība tīklos – Rimi un Maxima – ir nedaudz labāka. «Lai gan Rimi aktīvi virza tirgū savu privātās preču zīmes produktu, vietējiem ražotājiem ir iespēja nokļūt plauktā, ja tiek apmierinātas Rimi prasības, kuras ir drastiskas, bet vismaz skaidri definētas. Pašlaik vislabākā situācija ir Maxima tīklā, kas oficiāli un publiski paudis atbalstu Latvijas ražotājiem, mērķtiecīgi palielina to vietu plauktos, kā arī samazina savu uzcenojumu,» pauž LPCS.

Top! vietējo pienu tirgojot vairāk

Ar preču zīmi top! Latvijā šobrīd darbojas 226 pārtikas veikali, no tiem 125 top! un 101 mini top!. Tos pārstāv SIA Iepirkumu grupa, kas veikalu tīklam top! nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes. Iepirkumu grupas pārstāve Ilze Priedīte Neatkarīgajai uzsvēra, ka vietējiem piena un tā produktu ražotājiem uzņēmums vienmēr ir devis un arī nākotnē dos priekšroku.

«Vietējo piena piegādātāju pārdošanas apjomi šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, ir pieauguši par 11% un aizņem vairāk nekā 70% no kopējās piena kategorijas pārdošanas. Jāņem gan vērā, ka piena kategorijā ir ne tikai piens klasiskā izpratnē, bet arī dažādi jogurti, dažāda veida sieri, kuriem Latvijas ražotāji nespēj piedāvāt alternatīvas,» skaidroja I. Priedīte, atklājot, ka SIA Iepirkumu grupa nodrošina centralizētu līgumu slēgšanu un sortimenta ieviešanu veikalu tīklā top!. Taču katram veikalu tīkla top! dalībniekiem ir iespējas piedāvāt pircējiem papildu produktus no reģionālajiem ražotājiem. Veikalos top! tiek pārdota 13 Latvijas piena pārstrādātāju produkcija, tajā skaitā 8 LPCS biedru, kā arī Jaunpils pienotavas, Latgales piena, Elpas, Rankas piena, Straupes PKS produkcija.

Vienlaikus I. Priedīte atklāja, ka arī Iepirkumu grupa ir saņēmusi informāciju no Food Union par piena iepirkuma cenu kāpumu un šobrīd notiek pārrunu process par piegādēm gan ar Rīgas piena kombinātu, gan Smiltenes pienu, gan ar Tukuma pienu, gan Jaunpils pienotavu, gan arī citiem piena ražotājiem.

Gaidāma ietekmes maiņa

Konkurences padome, pērn veicot pētījumu par mazumtirgotāju apvienībām, secināja, ka 2013. gada 31. decembrī trešais lielākais apgrozījums un attiecīgi arī trešā lielākā tirgus daļa (pēc Maxima un Rimi) bija Iepirkumu grupai (veikali top!, Labais) un tikai tad seko citi nelielie Latvijas veikalnieki – LaTs, Baltstor (veikali Mego, Vesko), Elvi, Aibe. Pirms diviem gadiem Iepirkumu grupu un nozares līderus šķīra diezgan ievērojama apgrozījuma atšķirība, taču nākotnē, iespējams, šī plaisa saruks. Divarpus gadu laikā atvērts 31 jauns top! un 6 jauni Labais veikali. Turklāt SIA Firma Madara 89 īpašumi, kurai šobrīd pieder 58 top! veikali un 10 veikali Labais, iesniegusi Konkurences padomei apvienošanās ziņojumu par darījumu, kura ietvaros SIA Firma Madara 89 īpašumi iegādājas SIA Antaris un AS Nidl aktīvu daļu, kuru veido 31 Elvi zīmola veikals. Šobrīd Latvijā ir 152 Elvi veikali, kuru apgrozījums 2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 15%.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas, informē Konkurences padome (KP), skaidrojot, ka KP atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 1,5 miljoniem eiro.

Ilze Šteinfelde

Foto:Unsplash//https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/