Latvijas Vēja enerģijas asociācija (VEA) atbalsta ieceri izveidot Enerģētikas, vides un klimata ministriju, kas sniegtu iespēju tālredzīgi un konsekventi veidot enerģētikas politiku, uzlabojot situāciju nozarē. Asociācija norāda, ka dalītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) atbildība par enerģētikas nozari nav nodrošinājusi tās jēgpilnu attīstību un problēmjautājumu risinājumus, kas patlaban ir īpaši nozīmīgi valsts ekonomiskās stabilitātes un drošības kontekstā.

“Vairāk nekā desmit gadus vēja enerģijas nozarē Latvijā nav bijis progresa. Šajā periodā ir uzstādītas vien pāris jaunu vēja elektrostaciju, jo valsts politika nav bijusi virzīta uz administratīvo un likumdošanas barjeru mazināšanu. Neskatoties uz nozares aicinājumiem un konkrētiem priekšlikumiem, ministriju kompetences un kapacitāte nav bijušas pietiekamas kvalitatīva likumdošanas ietvara izveidei. Acīmredzams, ka esošais pārvaldības modelis netiek galā ar nozares izaicinājumiem, un laikā, kad visā pasaulē un arī Latvijā tiek piedzīvota viena no dziļākajām enerģētikas krīzēm, “enerģētikas” ministrijas izveide ir loģisks solis, lai beidzot sakārtotu šo nozari,” saka Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

Vēja nozares pārstāvji atsaucas uz pozitīvo Lietuvas piemēru, kur enerģētikas jautājumi ir uzticēti atsevišķai, Lietuvas Republikas enerģētikas ministrijai. Kā būtiskus ieguldījumus enerģētiskās drošības veicināšanā asociācija min starp Baltijas valstīm lielāko uzstādīto vēja enerģijas jaudu (671 MW) un tālredzību, realizējot sašķidrinātās dabasgāzes termināli Klaipēdā un izbūvējot starpsavienojumu ar Skandināviju.

Asociācija uzsver, ka atsevišķas ministrijas izveide ir nepieciešama, un tai jāstrādā ar enerģētikas politikas veidošanu, balstoties uz jau izstrādātajiem plāniem un papildinot tos ar jaunām, ambiciozām stratēģijām. “Latvijai ir augsts, vēl neizmantots vēja enerģijas potenciāls, un ir uzsākta virzība uz atkrastes vēja enerģijas izmantošanu, tādēļ jaunas ministrijas izveide dotu cerību, ka process notiks ne vien strauji, bet arī kvalitatīvi.

Tas ir ļoti būtiski, lai jau pašā pamatā nepieļautu nozares attīstību kavējošas kļūdas. Ja mūsu valsts pārvalde enerģētisko drošību, neatkarību un klimatneitralitāti politiskajā dienas kārtībā ir uzstādījusi kā prioritāti, tad svarīgi rīkoties, lai šos mērķus sasniegtu,” norāda T.Nāburgs.