Lai mājsaimniecības atteiktos no dārgās, ekoloģiski un politiski netīrās Krievijas gāzes, politiķi solīja atbalstīt pāreju uz mūsu pašu vietējo atjaunojamo kurināmo – kokskaidu granulām. Valdības noteikumi jau mēnesi ir spēkā, ar paveikto lepojas gan premjers Krišjānis Kariņš (JV), gan citi ministri un aicina iedzīvotājus to aktīvi izmantot. Tomēr izrādās, ka Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierēdņi ir sagatavojuši tādas prasības, ko nevar izpildīt, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Pēc viņa teiktā, “ikviens privātmājas īpašnieks no valsts var saņemt līdz 3400 eiro granulu katla iegādei, ja atslēgsies no gāzes. Tas ir dāsns atbalsts iedzīvotājiem, tomēr ierēdņi noteikuši tik augstas prasības, ka naudu neviens nevar saņemt.”

Latvija ir mežu lielvalsts ar augsti attīstītu kokapstrādi. Meža biomasa var nodrošināt valsti ar ekoloģisku siltumu. Tieši kokskaidu granulu apkure ir izdevīgākā alternatīva Krievijas gāzei privātmājās. To kā pirmo vienmēr nosauc gan apkures eksperti, gan politiķi.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādīja:“Kamēr mēs strādājam ar mūsu Rietumu partneriem par sankciju arvien plašāku izvēršanu, pret Putina vadīto Krieviju, tikmēr mēs jau speram konkrētus soļus lai mēs varētu mūsu valstī mazināt savu enerģētisko neatkarību. Atgādināšu, jau šobrīd spēkā ir pieņemti noteikumi, kur mājsaimniecības var saņemt Eiropas līdzekļus, lai nomainītu savu gāzes katlu, kas ir no importētas enerģētikas, uz šķeldu vai granulām vai uz zemes vai gaisa siltumsūkni.”

Noteikumus par mājsaimniecību atbalstu pārejai uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu izstrādāja Artūra Toma Pleša (AP) vadītā Vides un reģionālās attīstības ministrija. Noteikumos solīts atmaksāt 70 procentus no granulu katla vērtības, bet ne vairāk kā 3400 eiro. Katlam jāatbilst A +++ efektivitātes klasei. Uzstādīšana un dūmvada ierīkošana mājas īpašniekam jāsamaksā pašam.

Par gāzes apkures nomaiņu uz granulām izlēmis siguldietis Jānis. Iemesls – gāzes cenas straujais pieaugums un neskaidrība, vai tā vispār būs pieejama: “Tā kā tagad ir atbalsts no valsts, ka var iegādāties katlu, tad es arī tā nolēmu un sāku interesēties. Sameklēju Latvijā kur es varu nopirkt piektās C klases katlu, kas ir augstākais pagaidām līmenis tiem katliem.”

Viņš rēķina, ka 170 kvadrātmetrus plašās mājas apkure ar granulām viņam izmaksās vismaz divreiz lētāk, nekā ar gāzi. Lai arī granulu cena gada laikā dubultojusies. Pirms apkures iekārtas pirkšanas, viņš gribēja pārliecināties, vai katls atbilst prasībām un vai viņš saņems valsts solīto atbalstu: “Sazinoties ar vides investīciju fondu, viņi man atbildēja, ka pagaidām pēc ministru kabineta 150 noteikumiem, tas katls neatbilst viņu prasībām. Tas katls atbilst tikai A+ , bet vajagot katlus A un 3 plusi. Un jautājumā, kur var Latvijā vispār iegādāties tādu katlu, man atbildēja, ka pagaidām tie katli nav iegādājami.”

”Nekā personīga” aptaujāja vairākus granulu apkures katlu tirgotājus un ražotāju pārstāvjus un tiešām, tādu katlu, par kuru uzstādīšanu varētu saņemt valsts atbalstu, Latvijā nav. SIA ”SB” apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs norādīja: “Ar trīs plusiem, es nevienu katlu nezinu. Tie kas mums ir, tie ko sākotnēji es minēju par tiem premium klases katliem, tur ir A ar diviem plusiem. Un tas kas ir tiešām ļoti, ļoti augstas klases katls.”

Jo efektivitātes klase ir augstāka, jo katls ir dārgāks. Labu A plus līmeņa granulu katlu var nopirkt sākot no trīs ar pus tūkstošiem, bet nākamais līmenis maksā pat divas un trīs reizes dārgāk. Cik varētu maksāt augstākās efektivitātes katls, nav zināms, jo neviens tādu nav redzējis ne Latvijā, ne ārzemēs. Valdības noteikumus par gāzes aizstāšanu ar atjaunojamiem resursiem izstrādāja Vides un reģionālās attīstības ministrijā. Tur stāsta, ka augstās prasības granulu katlu efektivitātei nav ierēdņu kļūda vai paviršība.”

Vides un reģionālās attīstības ministrijas Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs Raimonds Kašs sacīja: “Ja mēs runājam par biomasas katliem, šajā konkrētajā gadījumā ir divas būtiskās prasības. Pirmā ir ekodizaina prasības, kas ir noteiktas uz gaisa piesārņojuma mazināšanu un otrā prasība ir saistīta ar šo energo marķējumu kuram ir energo efektivtātes klase A trīs plusi noteikta šobrīd. Šī vērtība nav mistiska viņa ir izrietoša no 2015.gadā apstiprinātās regulas.”

VARAM Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs Raimonds Kašs atzīst, ka ministrija ar augstajām prasībām cerējusi novirzīt potenciālo atbalsta saņēmēju izvēli no granulu izmantošanas uz citiem apkures veidiem. Lai gan politiķi un eksperti par labāko alternatīvu gāzes apkurei uzskata granulas, ierēdņi tās uzskata par pārāk piesārņojošām. Lielā granulu popularitāte privātmāju apkurē pilsētās varot izraisīt situāciju, ka tiek pārkāpti pieļaujamie gaisa piesārņojuma sliekšņi. Kašs neatzīst, ka ierēdņi ar stingrajām prasībām granulu katlu efektivitātei būtu pārcentušies.

Raimonds Kašs pauda: “Veicot šo sākotnējo izpēti konkursa izstrādes laikā un sazinoties ar Latvijas ražotājiem šo te iekārtu, tika apgalvots, ka šādi katli ir. Līdz ar to mums nebija pamata apgalvot, ka šādu iekārtu nav. Līdz ar to tā prasība arī tika iekļauta, apstiprināta. (NP: Vai jūs varētu nosaukt kompāniju, kurai jūs zvanījāt un kura teica, ka ir tādi katli?) Nē, es nenosaukšu nosaukumu, es vienīgi varu pateikt, ka tā ir kompānija, kas ražo katlus Latvijā. Uzņēmuma nosaukumu es neminēšu, nē, piedodiet.”

Granulu katlus Latvijā ražo tikai daži uzņēmumi. Informācija, ka kāds no tiem būtu savus produktus sertificējis atbilstoši energoefektivitātes noteikumiem, nav atrodama. Lielākais un pieredzes bagātākais granulu katlu ražotājs Latvijā ir ”Grandeg”.

SIA ”Grandeg” valdes priekšsēdētājsIeraksts no telefona Andris Lubiņš sacīja: “Es zinu, ka tāda situācija ir. Bet, ja man viens vai divi plusi būtu bijuši, tad es jau sen to būtu ielicis savā mājas lapā. Man mājas lapā nekas nav ielikts iekšā. Kur viņi ņēmušo to, ka ir trīs plusi, tas vispārīgi ir kaut kāds absurds!”

Vides investīciju fondā, kas administrē apkures sistēmu nomaiņas programmu, interesentus aicina uzgaidīt un sola, ka neizpildāmie noteikumi mainīsies. Tomēr tas notikšot, nevis tāpēc, ka tādu apkures katlu nav, bet gan tāpēc, ka mainījusies ģeopolitiskā situācija.

Raimonds Kašs norādīja: “Sākās šī te katastrofālā situācija ar karu Ukrainā, mēs saprotam, ka tā prasība attiecībā uz A3plus varētu būt pārāk stingra attiecībā uz to, ka iedzīvotājiem ir ierobežotas iespējas iegādāties šādas iekārtas. Zinot ka tirgū ir ļoti plašs klāsts ar A1 plus iekārtām, A2plus iekārtām, un tā ideja ir, lai daudz ātrāk un veiksmīgāk īstenotu šos projektus, mēs piedāvāsim samazināt šo klasi no A3 plus uz A1 plus. Noteikumu labojumi būšot gatavi mēneša laikā.”

Privātmāju īpašnieki var saņemt arī līdz 5000 eiro, ja gāzes apkuri nomaina pret pieslēgšanos pilsētas centralizētajai siltumapgādei. Šī Vides ministrijas ideja nav populāra. Rīgas siltumā mēneša laikā par šādu iespēju interesējušies tikai 5 cilvēki.