Obligātā aizsardzības dienesta ieviešanu Latvijā varētu atlikt par pusgadu, Latvijas Radio atzina Aizsardzība ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons, skaidrojot, ka, ja likumprojekts par obligāto valsts aizsardzības dienestu Saeimā tiks pieņemts vien šā gada nogalē, pirmais iesaukums valsts aizsardzības dienestā varētu notikt nākamā gada jūlijā, nevis janvārī, kā paredzēts.
“Viss būs atkarīgs no likumprojekta tālākās virzības. Ja mēs to varam jaunajā Saeimā izskatīt mēneša laikā vai divu mēnešu laikā, tas būtu viens. Bet, ja tas notiek līdz Jaunajam gadam, tad tas, visdrīzāk, nozīmētu to, ka pirmais iesaukums būtu nevis nākamā gada janvārī, bet gan jūlijā. Tas, no vienas puses, [nozīmētu] atlikt šo sistēmas ieviešanu, bet, no otras puses, mēs varētu daudz labāk sagatavot atlases sistēmu un tamlīdzīgi,” sacīja AM valsts sekretārs.
Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts paredz, ka pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem, kā arī dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties Latvijas pilsones – sievietes šajā pašā vecuma grupā. Dienestu obligātā kārtā plānots piemērot tiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra. Pirmajam iesaukumam 2023. gada janvārī Aizsardzības ministrija aicinās 18 līdz 19 gadus vecus Latvijas pilsoņus brīvprātīgi pieteikties militārajai apmācībai. Sākot ar 2023. gada otro pusgadu, pilsoņus iesauks arī obligātā kārtā. 2023. gada otrā pusgada iesaukumam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 19 gadiem būs aicināti iestāties dienestā brīvprātīgi, taču trūkstošo personu skaitu iesauks obligātā kārtā. Gadā plānoti divi iesaukumi – janvārī un jūlijā.
Iesaukumu valsts aizsardzības dienestā varēs atlikt pilsoņi, kuri svarīgu iemeslu dēļ vēlas to pildīt citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Otrreizēja valsts aizsardzības dienesta atlikšana šā iemesla dēļ nebūs pieļaujama.
Tiks individuāli vērtēta ārvalstīs dzīvojošo un studējošo vai strādājošo iesaukšana valsts aizsardzības dienestā.
Tiem pilsoņiem, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība un kuri ir dienējuši ārvalstu militārajā dienestā vai pildījuši valsts civilo dienestu, valsts aizsardzības dienests nebūs obligāts, taču viņi tam varēs pieteikties brīvprātīgi.
Likumprojekts paredz trīs valsts aizsardzības dienesta izpildes veidus – dienestu Nacionālo bruņoto spēku vienībā, dienestu Zemessardzē un augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Sākot ar 2024. gadu, kā alternatīvu varēs iziet valsts civilo dienestu. Reliģisko organizāciju ordinēti garīdznieki un citi pilsoņi, kuri mācās šo reliģisko organizāciju garīgā personāla mācību iestādēs, apgūs Kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu. Tāpat valsts aizsardzības apmācības programmu studiju laikā apgūs ārstniecības personas.
Dienests Nacionālo bruņoto spēku vienībās ilgs 11 mēnešus. Pirmajā pusgadā apmācāmie apgūs militāro pamatapmācību un apmācību militārajā specialitātē, bet otrajā pusgadā dienēs bruņoto spēku vienībā.
Pēc 11 mēnešiem dienesta valsts aizsardzības dienesta karavīru ieskaitīs augstas gatavības rezervē.
Foto: Latvijas armija
