Valstī trūkst simtiem pedagogu

Līdz mācību gada sākumam atlicis pavisam nedaudz, taču skolotāju vakanču saraksts joprojām ir gana iespaidīgs. Tradicionāli visvairāk trūkst pirmsskolas pedagogu, taču tiek meklēti arī matemātiķi, dabaszinību, latviešu valodas un citu mācību priekšmetu pasniedzēji. Izglītības pārvalžu pārstāvji gan mierina, ka mācību procesu tas netraucēs, taču problēmas, gadiem ritot, var arī samilzt krietni lielas, raksta NRA.lv.

Rīgas, Pierīgas un Jūrmalas izglītības iestādēs vien pašlaik meklē apmēram 200 skolotāju – no tiem vispieprasītākie ir matemātikas, angļu valodas, mūzikas, latviešu valodas, dabaszinātņu un sākumskolas pedagogi, tāpat arī vajadzīgi vairāk nekā 100 tehniskie darbinieki, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta mājaslapa.

Vislielākais deficīts gan ir pirmsskolās, kur šobrīd uzrādītas 79 vakances.

Šā posma pedagogu tiešām trūkst, apliecina departamenta pārstāve Indra Vilde. Viens no veidiem, kā risināt šo problēmu, ir modelis 1 plus 2, proti, mācības nodrošina viens pedagogs un divi skolotāja palīgi. Viņa gan norāda, ka skaitļi vakanču lapā nenozīmē to, ka tur minētās skolas un bērnudārzi paliks bez darbiniekiem. Augusts jau ierasti ir laiks, kad notiek aktīva to meklēšana. Ik gadu izglītības iestādes aizpilda tukšos robus, un mācību process nekādā ziņā no tā neciešot. Arī skolu direktori līdz šim nav cēluši trauksmi par to, ka ilgstoši nevar atrast kādu speciālistu. Tomēr zināmas bažas ir, it īpaši redzot, cik maz ir jauno pedagogu, kas atnāk strādāt uz skolu. Ir jomas, kur ilgstoši jūtams vakuums. Tā tas ir ar fiziķiem. Gadā augstskolu beidz tikai viens šīs specialitātes pedagogs, bet dažkārt neviens. Daugavpils universitātē pat apsver atteikties no šīs studiju programmas, jo nevar savākt studētgribētājus.

Arī Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldes vadītājs Oļģerts Lejnieks augustu nosauc par pārmaiņu periodu, kad notiekot pedagogu staigāšana. Cik pašlaik trūkst skolotāju viņa pārraudzībā esošajās 28 skolās, uzskaites neesot. Tas tomēr ir katras pašvaldības un skolas vadības ziņā. Tomēr kritiska situācija neesot, lai gan tas, ka pat tik lielās skolās kā, piemēram, Babītes vidusskola atsevišķās jomās meklē skolotājus, ir zināms rādītājs. Dabaszinātņu mācību priekšmetos traucē tas, ka nereti nav iespējams nodrošināt pilnu slodzi, un tad skola meklē risinājumu, visbiežāk atrodot to «darbu savienotājā». O. Lejnieks piekrīt, ka direktoram tiešām nereti jākļūst par iluzionistu, kuram jāizbur trusis no nekurienes. Laikam jau Izglītības un zinātnes ministrija atskārtusi situācijas nopietnību, tāpēc lems par prasību atvieglošanu attiecībā uz pedagoga kvalifikāciju, atļaujot tiem, kas vēl studē, pasniegt mācību priekšmetu skolā. Vai tas būs ilgstošs risinājums, varot šaubīties. Diemžēl iestrēgušais pedagogu algu kāpināšanas process nemotivē jauniešus doties strādāt uz skolu. Patiesībā var nonākt pie tā, ka infrastruktūra un jaunais saturs būs lielisks, bet nebūs, kas māca, rezumē O. Lejnieks. Tas bažīgu dara arī Daugavpils novada Izglītības pārvaldes vadītāju Janitu Zarakovsku. Līdz šim visas vakances ir izdevies aizpildīt (zināms pluss ir Daugavpils universitātes tuvums), bet kas notiks pēc desmit gadiem, kad lielai daļai skolās strādājošo būs pienākusi pensija, atbildes neesot.

Aisma Orupe

Foto: Shutterstock